Aptauju arhīvs »Aptauja
Vai savā darbavietā esat saskārušies ar kādu no darba tiesību pārkāpumiem?
Kongress
Kongresu sasauc reizi piecos gados, un tas ir tiesīgs, ja to pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas LBAS dalīborganizāciju un tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas delegātu.
Kongresa lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu vienkāršu balsu vairākumu, bet statūtus un grozījumus tajos, ja par to nobalsojušas divas trešdaļas klātesošo delegātu.
Kongresa kompetencē ir
- pieņemt lēmumu par savienības dibināšanu, pārveidošanu un likvidāciju;
- izskatīt un apstiprināt savienības padomes un revīzijas komisijas pārskatus;
- apstiprināt savienības statūtus un darbības programmu, izdarīt tajos grozījums;
- apstiprināt rezolūcijas un paziņojumus;
- ievēlēt savienības priekšsēdētāju, revīzijas komisiju un tās priekšsēdētāju;
- ievēlēt pēc priekšsēdētāja ieteikuma ne vairāk kā divus viņa vietniekus;
- apstiprināt revīzijas komisijas nolikumu;
- izskatīt citus ar savienības darbību saistītus jautājumus.
Kongresa delegātus ievēl LBAS dalīborganizācijas saskaņā ar padomes noteikto pārstāvniecības normu un kārtību, pamatojoties uz biedru skaitu, par kuriem nomaksāta dalības maksa.
Par kongresa balsstiesīgiem delegātiem tiek atzīti savienības priekšsēdētājs un viņa vietnieki, kā arī revīzijas komisijas priekšsēdētājs.
Savienības ārkārtas kongresu sasauc 3 mēnešu laikā pēc padomes iniciatīvas vai arī tad, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa balsstiesīgo dalīborganizāciju vai dalīborganizācijas, kuras pārstāv vairāk nekā 1/3 daļu LBAS sastāvā esošo arodbiedrības biedru. Apspriežamajos jautājumos tam ir tās pašas pilnvaras kā kārtas kongresam.
Kopš LBAS dibināšanas 1990. gadā ir notikuši 7 kongresi
1990. gada 25. - 26. maijs - 1. kongress
1992. gada 28. - 29. novembris - 2. ārkārtas kongress
1995. gada 25. novembris - 3. kongress
1998. gada 28. novembris - 4. kongress
2002. gada 22. novembris - 5. kongress
2006. gada 1. decembris - 6. kongress
2011. gada 2. decembris - 7. kongress
7. kongresā par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju tika ievēlēts Pēteris KRĪGERS, vietniekiem – Egils BALDZĒNS un Līvija MARCINKĒVIČA.