1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (turpmāk tekstā - Savienībā) brīvprātīgi uz konfederācijas principiem apvienojas patstāvīgas un neatkarīgas Latvijas Republikas nozaru un starpnozaru arodbiedrības un arodbiedrību apvienības, (turpmāk tekstā - dalīborganizācijas), kuru pārvalde ir valsts līmeņa institūcijas kopīgo interešu aizstāvībai un mērķu īstenošanai.

Citas arodbiedrības var iegūt Savienības asociētā biedra statusu atbilstoši šo statūtu 3.1. un 3.2.punktos noteiktajam.

Oficiālais nosaukums angļu valodā - Free Trade Union Confederation of Latvia.

1.2. Savienības galvenie darbības principi ir dalīborganizāciju līdztiesība, solidaritāte, kopīgo interešu īstenošana un demokrātiska pārstāvība Savienības institūcijās, koleģiāla vadība, atklātums, sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un kustībām Latvijā un ārvalstīs, kuru mērķi un darbība sekmē arodbiedrību interešu īstenošanu. Savienība savu darbību balsta uz dalīborganizāciju viedokļu izzināšanu un analīzi.
1.3. Savienība darbojas, ievērojot Latvijas Republikas Satversmi, likumus, starptautiskās tiesību normas un šos statūtus.
1.4. Savienība savā darbībā ir neatkarīga no valsts varas un pārvaldes, darba devēju un citām institūcijām.
1.5. Visas šajos statūtos fiksētās normas un noteikumi attiecas vienlīdzīgi gan uz vīriešiem, gan sievietēm.

2. SAVIENĪBAS MĒRĶI UN UZDEVUMI

2.1. Savienības mērķi ir vienot arodbiedrības kopīgu uzdevumu veikšanai, pārstāvēt, aizstāvēt un paplašināt arodbiedrību biedru darba, ekonomiskās un sociālās tiesības un garantijas; paplašināt arodbiedrību līdzdalību tiesiskas valsts un demokrātiskas sabiedrības veidošanā; integrēties pasaules arodkustībā.
2.2. Savienības uzdevumi ir:
2.2.1. izstrādāt un īstenot kopīgu arodbiedrību darbības programmu valsts līmenī, koordinēt un sekmēt dalīborganizāciju savstarpējo sadarbību nacionālajā un reģionu līmenī;
2.2.2. pārstāvēt Savienības un tās dalīborganizāciju kopīgās intereses:

• valsts un pārvaldes institūcijās, prokuratūrā, tiesā, darba devēju un citās organizācijās;
• trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību nacionālā līmeņa sadarbības padomēs;
  

2.2.3. veikt valsts budžeta, likumu, citu normatīvo aktu un to projektu ekspertīzi un izstrādāt priekšlikumus jautājumos, kas skar kopīgās dalīborganizāciju un to biedru tiesības un intereses, nepieciešamības gadījumā izstrādāt alternatīvus projektus un iesniegt valsts varas un pārvaldes institūcijās;
2.2.4. sniegt konsultācijas dalīborganizācijām juridiskajos un sociāli ekonomiskajos jautājumos;
2.2.5. slēgt sadarbības līgumus ar valsts un starpnozaru līmeņa darba devēju organizācijām par arodbiedrības biedru darba samaksas nosacījumiem, darba, sociālo un ekonomisko tiesību garantijām, ar Pašvaldību savienību un atsevišķām pašvaldībām par arodbiedrību darbībai aktuāliem jautājumiem;
2.2.6. organizēt dalīborganizāciju vadītāju, speciālistu un ekspertu, un reģionālo arodbiedrību centru vadītāju izglītošanu;
2.2.7. veidot vienotu arodbiedrību informācijas sistēmu;
2.2.8. veicināt sociālo interešu aizstāvības fondu veidošanu, piedalīties labdarības un žēlsirdības pasākumos;
2.2.9. iesniegt valdībai, valsts un starpnozaru līmeņa darba devēju organizācijām priekšlikumus par darba samaksas, pensiju, sociālo pabalstu paaugstināšanu u.c.,; izstrādāt un iesniegt valdībai priekšlikumus darba samaksas un nodokļu sistēmas pilnveidošanai un uzlabošanai;
2.2.10. piedalīties valsts tautsaimniecības attīstības un nodarbinātības programmu izstrādē, lai sekmētu iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbu, profesionālo sagatavošanu un pārkvalificēšanu;
2.2.11. piedalīties starptautiskajā arodbiedrību kustībā un sekmēt dalīborganizāciju starptautisko sakaru attīstību;
2.2.12. sekmēt arodbiedrības pārstāvju ievēlēšanu valsts un pašvaldību institūcijās;
2.2.13. organizēt un vadīt kopējas dalīborganizāciju akceptētās akcijas arodbiedrību mērķu sasniegšanai (mītiņus, demonstrācijas, piketus, streikus u.c.);
2.2.14. veicināt dzimumu līdztiesības principu īstenošanu arodbiedrībās, darba vietās, sabiedrībā;
2.2.15. veicināt visu darbinieku, īpaši jaunatnes, iesaistīšanos arodbiedrībā;
2.2.16. veicināt dalīborganizāciju ietekmes sfēru sakārtošanu un rosināt radniecīgu dalīborganizāciju un asociēto biedru apvienošanos, risināt to starpā radušos strīdus, kā arī veicināt asociēto biedru pievienošanos dalīborganizācijām.

3. PIEDERĪBA SAVIENĪBAI

3.1. Par Savienības dalīborganizācijām var būt likumā noteiktā kārtībā reģistrētas, patstāvīgas Latvijas nozaru un starpnozaru arodbiedrības un darbinieku arodbiedrību apvienības, kuru pārvalde ir valsts līmeņa institūcijas, kas atzīst Savienības statūtus, programmu, maksā statūtos noteikto dalībmaksu un kuru statūti nav pretrunā ar Savienības statūtiem.
Citas arodbiedrības, izpildot šo statūtu 3.2.punktā noteiktās prasības, var iegūt Savienības asociētā biedra statusu, kam Savienības Valde izstrādā un Padome apstiprina nolikumu statusa, tiesību un pienākumu, kā arī finansēšanas kārtības noteikšanai.
3.2. Par arodbiedrības uzņemšanu vai asociētā biedra statusa piešķiršanu lemj Savienības Valde pēc arodbiedrības reģistrācijas apliecības, statūtu un vēlētās institūcijas iesnieguma, kurā norādīts biedru skaits un organizāciju saraksts, saņemšanas. Iesniegumu par uzņemšanu Valde izskata kārtējā sēdē, pieaicinot iesniedzējas arodbiedrības pārstāvi.
Atteikuma gadījumā arodbiedrība var iesniegt pieprasījumu Savienībai pārskatīt šo jautājumu kārtējā Padomes sēdē, kuras lēmums ir galīgs.
3.3. Piederība Savienībai izbeidzas, dalīborganizācijai izstājoties vai to izslēdzot. Par izstāšanos no Savienības dalīborganizācija paziņo valdei trīs mēnešus iepriekš. Tās finansu saistības izbeidzas tikai šī perioda beigās.
3.4. Savienības vadībai un dalīborganizācijām ir tiesības ierosināt Valdei izskatīt jautājumu par dalīborganizācijas vai asociētā biedra izslēgšanu no Savienības un sagatavot to izskatīšanai un galīgā lēmuma pieņemšanai Padomes sēdē. Lēmumu par izslēgšanu pieņem Padome, ja dalīborganizācija vai asociētais biedrs neievēro šos statūtus vai Savienības lēmumus, kas pieņemti atbilstoši statūtu 4.2.punktam, nekārto dalībmaksas atbilstoši statūtu 5.1. punktam vai darbojas pret Savienības interesēm.
Padomes lēmumu par dalīborganizācijas izslēgšanu no Savienības var pieprasīt pārskatīt kārtējā Kongresa vai Ārkārtas kongresa sēdē, kura lēmums ir galīgs.
3.5. Ja dalīborganizācija izstājas, tiek izslēgta no Savienības vai izbeidz savu darbību, iemaksātās dalībmaksas tai atpakaļ neizmaksā un tā zaudē tiesības uz kopīpašuma daļu.

4. DALĪBORGANIZĀCIJU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

4.1. Savienības dalīborganizācijas ir tiesīgas:
4.1.1. deleģēt pārstāvjus Savienības pārvaldes institūcijās, piedalīties to darbā un lēmumu pieņemšanā, īpašuma pārvaldīšanā un izmantošanā;
4.1.2. iesniegt jautājumus izskatīšanai Valdē, Padomē un kongresā;
4.1.3. saņemt metodisko, konsultatīvo un juridisko palīdzību;
4.1.4. saņemt informāciju par Savienības darbību;
4.1.5. līdzdarboties visos Savienības izstrādātajos un realizētajos projektos.
4.2. Dalīborganizāciju pienākumi:
4.2.1. ievērot šos statūtus, pildīt Savienības kongresa, Padomes un Valdes lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šiem statūtiem;
4.2.2. katru gadu līdz 15.02. iesniegt ziņas LBAS birojā par dalīborganizāciju biedru un organizāciju skaitu, biedru naudu maksājumiem un dalīborganizācijas struktūru, kā arī citu, Savienības darbībai nepieciešam statistisko un cita veida informāciju;
4.2.3. darboties saskaņā ar dalīborganizāciju kopīgi akceptētajiem Savienības noslēgtajiem līgumiem ar valsts institūcijām un darba devēju organizācijām;
4.2.4. būt savstarpēji solidārām;
4.2.5. iesniegt Valdei tās pieprasīto informāciju un atzinumus;
4.2.6. piedalīties kopīgās dalīborganizāciju akceptētās arodbiedrību akcijās - mītiņos, demonstrācijās, piketos, streikos u.c.;
4.2.7. savstarpēji saskaņot ietekmes sfēras, noslēdzot attiecīgas vienošanās, atzīt piederību arodbiedrībai un saglabāt to, biedriem pārejot no vienas arodbiedrības citā;
4.2.8. nodrošināt LBAS Revīzijas komisijai iespēju pārbaudīt Savienības statūtu, kongresa, Padomes un Valdes lēmumu izpildi;
4.3. Ja Savienības dalīborganizācija pārkāpj vai neievēro šos statūtus, tad Savienības Valdei ir pienākums sagatavot ziņojumu Savienības Padomei par jautājuma izskatīšanas gaitu un sniegt ierosinājumus par nepieciešamajiem Padomes lēmumiem.
Padome pēc Valdes ierosinājuma var noteikt sekojošus sodus:

• balsstiesību noņemšana uz konkrētu laiku Valdē vai Padomē;
• izslēgšana no Savienības.

5. DALĪBMAKSA

5.1. Līdz katra mēneša 25.datumam Savienības darbības nodrošināšanai dalīborganizācijas ik mēnesi iemaksā Savienībai dalībmaksu 3 % apmērā no visu arodbiedrības biedru maksu ienākumu kopsummas. Arodbiedrības biedra naudas aprēķināšanas pamatbāze nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto minimālo (bruto) algu;
5.2. Dalīborganizācija, kura nav izpildījusi bez attaisnojoša iemesla 5.1.punkta prasības, zaudē lēmējtiesības visās Savienības institūcijās līdz lēmuma pieņemšanai Padomes sēdē par tās turpmāko statusu.

6. SAVIENĪBAS INSTITŪCIJAS UN VADĪBA

6.1. KONGRESS:
6.1.1. Savienības augstākā lēmējinstitūcija ir kongress.
6.1.2. Kongresu sasauc ne retāk kā reizi piecos gados, un tas ir tiesīgs, ja tajā nodrošināta ne mazāk kā divu trešdaļu dalīborganizāciju pārstāvniecība un tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas delegātu.
6.1.3. Kongresa lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu vienkāršu balsu vairākumu, bet statūtus un grozījumus tajos, ja par to nobalsojušas divas trešdaļas klātesošo delegātu.
6.1.4. Kongresa kompetencē ir:

• pieņemt lēmumu par Savienības dibināšanu, pārveidošanu un likvidāciju;
• izskatīt un apstiprināt Savienības Padomes un Revīzijas komisijas pārskatus;
• apstiprināt Savienības statūtus un darbības programmu, izdarīt tajos grozījumus,
• noteikt Savienības stratēģiskās darbības virzienus un mērķus;
• apstiprināt rezolūcijas un paziņojumus;
• ievēlēt Savienības priekšsēdētāju, Revīzijas komisiju un tās priekšsēdētāju;
• ievēlēt pēc Savienības priekšsēdētāja ieteikuma ne vairāk kā divus viņa vietniekus;
• apstiprināt Revīzijas komisijas nolikumu;
• izskatīt citus ar savienības darbību saistītus jautājumus.

6.1.5. Kongresa delegātus ne vēlāk kā 3 mēnešus pirms kongresa ievēl dalīborganizācijas saskaņā ar Valdes noteikto pārstāvniecības normu un kārtību, pamatojoties uz strādājošo biedru skaitu, par kuriem nomaksāta dalībmaksa.
Par kongresa balsstiesīgiem delegātiem tiek atzīti Savienības priekšsēdētājs, viņa vietnieki, Revīzijas komisijas priekšsēdētājs, LBAS Dzimumu līdztiesības un Jauniešu padomju priekšsēdētāji.
6.1.6. Darba kārtību un reglamentu kongress apstiprina pēc Padomes ieteikuma.
6.1.7. Ievēlēto delegātu pilnvaras pirms kongresa izskata Savienības Valde un sniedz kongresam atbilstošas rekomendācijas par delegātu gatavību darbam.
6.1.8. Asociētie biedri uz kongresu ir tiesīgi deleģēt savus pārstāvjus (viens pārstāvis no katras arodbiedrības) ar novērotāja tiesībām.
6.1.9. Dalīborganizācijas iesniedz Valdei kongresam izstrādātos un kongresā izskatāmos priekšlikumus ne vēlāk kā 2 mēnešus pirms Savienības kongresa sākuma. Valde priekšlikumus apkopo, izvērtē un dara zināmus dalīborganizācijām sešas nedēļas pirms kongresa sākuma.
6.1.10. Katra nākošā kongresa sasaukšanas laiku nosaka kārtējais kongress. Vietu, darba un delegātu ievēlēšanas kārtību nosaka un izziņo Valde ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms tā sākuma.

6.2. ĀRKĀRTAS KONGRESS

6.2.1. Savienības ārkārtas kongresu sasauc 3 mēnešu laikā pēc Padomes iniciatīvas vai arī, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa balsstiesīgo dalīborganizāciju vai dalīborganizācijas, ja tās pārstāv vairāk kā 1/3 daļu LBAS sastāvā esošo arodbiedrību individuālo biedru. Apspriežamajos jautājumos tam ir tās pašas pilnvaras kā kārtējam kongresam.
6.2.2. Ārkārtas kongresa delegātus ievēl saskaņā ar statūtu 6.1.5. punktu.
6.2.3. Par ārkārtas kongresa sasaukšanas laiku, vietu un tā darba kārtību paziņo dalīborganizācijām ne vēlāk kā 30 dienas pirms tā sākuma.

6.3. PADOME

6.3.1. Kongresu starplaikā Savienības augstākā lēmējinstitūcija ir Padome.
6.3.2. Padomi izveido divu nedēļu laikā pēc kārtējā kongresa, visām dalīborganizācijām deleģējot darbam tajā pārstāvjus proporcionāli biedru skaitam - viens pārstāvis no 3000 arodbiedrības biedriem, bet ne mazāk kā vienu pārstāvi no dalīborganizācijas. Ja dalīborganizācijas biedru skaits nedalās ar 3000, tad papildus Padomes loceklis tiek deleģēts tikai tajos gadījumos, ja atlikums ir lielāks par 2000. Pārstāvju ievēlēšanas kārtību nosaka pašas dalīborganizācijas.
6.3.3. Padomē ar balsstiesībām ietilpst Savienības priekšsēdētājs un viņa vietnieki. Savienības priekšsēdētājs vienlaikus ir padomes priekšsēdētājs.
Ja Padomes loceklis nevar piedalīties Padomes sēdē, tad viņa vietā ar balsstiesībām piedalās cits dalīborganizācijas vēlētas institūcijas pilnvarots pārstāvis.
6.3.4. Savienības priekšsēdētājs vienlaikus ir arī Padomes priekšsēdētājs. Savienības priekšsēdētāja prombūtnes laikā Padomes sēdes vada viens no tā vietniekiem.
6.3.5. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām ir tiesīgs piedalīties Savienības Revīzijas komisijas priekšsēdētājs.
6.3.6. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās LBAS Dzimumu līdztiesības un Jauniešu padomes priekšsēdētāji.
6.3.7. Padomes kompetencē ir:

• realizēt Savienības kongresa vai ārkārtas kongresa lēmumus;
• pēc Valdes ierosinājuma apstiprināt LBAS Valdes un Padomes sekretāra kandidatūru;
• izskatīt un apstiprināt Savienības gada pārskatu un budžetu;
• lemt par vadlīnijām arodbiedrību kopējo uzdevumu īstenošanā;
• apstiprināt Savienības priekšsēdētāja vietas izpildītāju, ja priekšsēdētāja postenis ir kļuvis vakants kongresu starplaikā;
• izstrādāt arodbiedrību darbības stratēģiju tuvākajam laikam;
• regulāri noklausīties Valdes pārskatus par Savienības darbību;
• organizēt starptautiskos sakarus un sadarbību ar ārzemju arodbiedrību centriem;
• apstiprināt nolikumu par asociētā biedra statusu, tiesībām un pienākumiem;
• izskatīt Valdes sagatavotos materiālus par gadījumiem, kad kāda dalīborganizācija ir pārkāpusi LBAS statūtus un noteikt sodus;
• apstiprināt kongresu starplaikā nolikumus par LBAS biroju, asociētā biedra statusu, veikt tajos papildinājumus un grozījumus.

6.3.8. Padomes sēdes sasauc priekšsēdētājs vai ne mazāk kā pēc vienas trešdaļas Padomes locekļu pieprasījuma, ne retāk kā reizi 3 mēnešos, un tās ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas Padomes locekļu. Padomes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošo locekļu skaita.
6.3.9. Valdes un Padomes sekretārs piedalās abu institūciju darbā ar padomdevēja tiesībām un veic visu sēžu protokolēšanu.

6.4. VALDE

6.4.1. Savienības Valdi izveido ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc kārtējā kongresa un tajā ietilpst Savienības priekšsēdētājs un tā vietnieki, kā arī 12 dalīborganizāciju priekšsēdētāji, kurus tiešās un atklātās vēlēšanās ievēl Padome. Padomes sēde tiek sasaukta ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc kārtējā kongresa.
Pārējo dalīborganizāciju pārstāvji var piedalīties Valdes sēdēs padomdevēja statusā.
6.4.2. Valdes kompetencē ir:

• realizēt Savienības kongresa un Padomes lēmumus;
• slēgt vienošanās ar valsts pārvaldes institūcijām, darba devēju un citām organizācijām;
• izskatīt un nodot apstiprināšanai Padomei Savienības gada budžetu un tā grozījumus;
• izveidot Valdes pastāvīgās komisijas, darba un ekspertu grupas;
• koordinēt dalīborganizāciju, reģionālo arodbiedrību centru savstarpējo sadarbību;
• izskatīt to arodbiedrību iesniegtos dokumentus, kas izteikušas vēlēšanos iestāties Savienībā;
• izskatīt dalīborganizāciju iesniegumus saskaņā ar Valdes reglamentā noteikto kārtību;
• risināt jautājumus par Savienības ārzemju delegāciju veidošanu;
• izskatīt strīdus starp dalīborganizācijām un pieņemt lēmumus, kas saistoši abām pusēm;
• aizstāvēt Savienības dalīborganizāciju biedru intereses likumdošanas jautājumos un uzņemties nepieciešamo iniciatīvu;
• apstiprināt savienības simboliku un atribūtiku;
• veikt citu darbību, kas saistās ar Savienības uzdevumiem;
• noteikt kārtējā LBAS kongresa norises laiku un vietu, kā arī delegātu pārstāvniecības normu no dalīborganizācijām, reglamentu, darba kārtību;
• izskatīt LBAS vadības iesniegumus par atsevišķu dalīborganizāciju izslēgšanu no Savienības un nodot tos Padomei;
• apstiprināt Savienības priekšsēdētāja un vietnieku pienākumus, darba samaksu;
• sagatavot Padomei priekšlikumus par dalīborganizāciju uzņemšanu vai izslēgšanu;
• lemt par Savienības asociētā biedra statusa piešķiršanu arodbiedrībām;
• izskatīt LBAS saimnieciskos un uzņēmējdarbības jautājumus;
• ārkārtas gadījumā noteikt dalībmaksas atvieglojumus, kā arī ikgadējo papildus finansējumu savienības darbības nodrošināšanai;
• apstiprināt Savienības personāla amatu sarakstu;
• piešķirt materiālos pabalstus no LBAS budžetā sociālajām vajadzībām atvēlētajiem līdzekļiem;
• organizēt dažādas LBAS aktivitātes;
• izskatīt un apstiprināt reģionālo centru nolikumus, izskatīt to atskaites par paveikto darbu;
• deleģēt pārstāvjus sociālās partnerības institūcijām;
• noklausīties LBAS pārstāvju NTSP un apakšpadomēs darba ziņojumus, lemt par izmaiņām to sastāvos;
• noteikt galvenos virzienus arodbiedrību izglītības jomā;
• izstrādāt dažādus nolikumus, grozījumus tajos un nodot Padomei apstiprināšanai;
• saņemt un apkopot dalīborganizāciju priekšlikumus kārtējam vai ārkārtas kongresam;
• izskatīt un apstiprināt uz kongresu ievēlēto delegātu pilnvaras, sniegt kongresam rekomendācijas par ievēlēto delegātu gatavību darbam;
• sagatavot ziņojumus Padomei par LBAS statūtu pārkāpumiem.

6.4.3. Valdes sēdes sasauc priekšsēdētājs vai ne mazāk kā pēc vienas trešdaļas valdes locekļu pieprasījuma, ne retāk kā vienu reizi mēnesī, un tās ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas locekļu. Valdes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošo skaita.
6.4.4. Par savu darbību Valde atskaitās Savienības Padomei.
6.4.5. Valdes sēdēs var tikt uzaicināti piedalīties eksperti, dažādu institūciju un organizāciju pārstāvji, reģionālo centru un Padomes, Valdes veidoto padomju, komisiju vadītāji vai pilnvaroti pārstāvji, asociētie biedri, kā arī citas personas atsevišķu jautājumu izskatīšanā.
6.4.6. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs var piedalīties Valdes sēdēs padomdevēja statusā.
6.4.7. Savienības Valdei ir tiesības atsevišķas Valdes sēdes pasludināt par slēgtām, kā arī atsevišķās Valdes sēdēs par slēgtu pasludināt atsevišķu jautājumu izskatīšanu.
Slēgto jautājumu izskatīšanā piedalās tikai LBAS Valdes locekļi, dalīborganizāciju priekšsēdētāji un Revīzijas komisijas priekšsēdētājs.

6.5. PRIEKŠSĒDĒTĀJS UN VIŅA VIETNIEKI

6.5.1. Priekšsēdētājs un viņa vietnieki ir atbildīgi par Savienības darbību Padomes un Valdes sēžu starplaikā, saskaņā ar statūtiem pārstāv Savienību un pauž tās viedokli valsts, sabiedriskajās, starptautiskajās iestādēs un organizācijās, to institūcijās, prokuratūrā un tiesā.
6.5.2. Priekšsēdētājs izveido algotu darbinieku personālsastāvu - biroju, pieņem un atlaiž darbiniekus darba likumos noteiktajā kārtībā. Savienības biroja funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Nolikums, ko izstrādā Valde un apstiprina Padome.
6.5.3. Priekšsēdētājs un viņa vietnieki savu pilnvaru laikā nevar strādāt citu darbu bez LBAS Valdes atļaujas, kā arī tiem jāapstādina sava darbība politisko partiju vadības institūcijās.
6.5.4. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā tā funkcijas pilda viens no vietniekiem.
6.5.5. Priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā vietnieki, paraksta Savienības kongresa, Padomes un Valdes lēmumus, akceptētos līgumus un citus dokumentus.

6.6. REVĪZIJAS KOMISIJA

6.6.1. Savienības Revīzijas komisija ir patstāvīga institūcija, kuru ievēl kongresā tā noteiktā skaitliskā sastāvā.
6.6.2. Revīzijas komisija savā darbībā ir neatkarīga un atskaitās tikai kongresam, bet ik gadu sniedz pārskatu Padomei par Savienības darbību.
6.6.3. Revīzijas komisija darbojas saskaņā ar Nolikumu par Revīzijas komisiju, ko apstiprina kongress.
6.6.4. Revīzijas izdevumus sedz Savienība.
6.6.5. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs piedalās Padomes un Valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

6.7. REĢIONA ARODBIEDRĪBU CENTRS

6.7.1. Reģiona arodbiedrību centrs (turpmāk tekstā AC) ir LBAS dalīborganizāciju brīvprātīga apvienība, kas veic Savienības dalīborganizāciju kopīgos uzdevumus attiecīgajā reģionā saskaņā ar kongresa, Padomes un Valdes lēmumiem. AC darbojas Savienības dalīborganizāciju arodorganizācijas un to apvienības.
6.7.2. AC darbojas, ievērojot Latvijas Republikas likumdošanu un LBAS statūtus.
6.7.3. AC var izveidot ne mazāk kā 5 reģiona arodorganizācijas un to apvienības. Juridiskas personas tiesības AC iegūst pēc Pārstāvju sapulces lēmuma, AC nolikuma un vēlētās institūcijas iesnieguma, kurā norādīts AC apvienojušos arodorganizāciju un to apvienību saraksts un piederība konkrētai LBAS dalīborganizācijai, iesniegšanas un reģistrācijas LBAS.
6.7.4. AC ir savs budžets, zīmogs ar savu nosaukumu, norēķinu konts bankā un citi nepieciešamie rekvizīti. AC ir tiesības savā vārdā slēgt līgumus, iegūt kustamo un nekustamo īpašumu, būt prasītājam un atbildētājam tiesā, brīvi rīkoties ar savu īpašumu, saskaņā ar AC darbības mērķiem veikt uzņēmējdarbību.
6.7.5. AC neatbild par LBAS un tās dalīborganizāciju saistībām, savukārt LBAS un tās dalīborganizācijas neatbild par AC saistībām. AC atbild tikai par savām saistībām un neatbild par reģiona arodorganizāciju un to apvienību saistībām. Reģiona arodorganizācijas un to apvienības neatbild par AC saistībām.
6.7.6. AC īpašums veidojas no dalībmaksām, ziedojumiem, dāvinājumiem, saimnieciskās un uzņēmējdarbības un citiem ienākumiem.
Ja arodorganizācija vai tās apvienība pārtrauc darbību AC, tā zaudē tiesības uz iemaksātiem līdzekļiem un īpašumu.
6.7.7. AC mērķi un uzdevumi:

• koordinēt un konsolidēt arodorganizācijas kopīgo uzdevumu veikšanai attiecīgajā reģionā;
• izstrādāt saskaņotu arodbiedrības politiku reģionā, nolūkā aizstāvēt arodbiedrības biedru sociālekonomiskās tiesības un intereses, piedalīties tiesiskas valsts, demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības veidošanā un nostiprināšanā;
• veicināt sociālo dialogu ar sava reģiona pašvaldībām un darba devēju apvienībām;
• veidot arodbiedrībām labvēlīgas sabiedriskās attiecības, aktīvi sadarbojoties ar vietējiem masu informācijas līdzekļiem;
• piedalīties visu līmeņu vēlēšanās, atbalstot tās programmas, kuras atbilst arodbiedrību interesēm.

6.7.8 AC tiesības un pienākumi:

• slēgt vienošanās un risināt reģiona arodorganizāciju un to apvienību kopējās intereses reģiona pašvaldībās un to pārvaldes institūcijās, darba devēju organizācijās, trīspusējās darba devēju, pašvaldības un arodbiedrību sarunās;
• pārstāvēt AC un sava reģiona arodorganizāciju intereses prokuratūrā, tiesā u.c.;
• paust un aizstāvēt reģiona arodorganizāciju un to apvienību kopējo viedokli un prasības:

a) izglītības, kultūras, veselības aprūpes, atpūtas, komunālo, ekoloģijas, sabiedriskā transporta organizācijas un tarifu jautājumu risināšanā;
b) nodarbinātības, darba apstākļu un vides aizsardzībā saistībā ar reģiona sociālekonomisko attīstību;
piedalīties reģiona pieaugušo izglītības sistēmas veidošanā;
organizēt un piedalīties dažādās akcijās arodbiedrību mērķu sasniegšanai;
ne retāk kā reizi gadā atskaitīties Savienības Valdei par savu darbību.

6.7.9. AC organizatoriskā struktūra.
AC augstākā pārvaldes institūcija ir AC apvienojušos reģiona arodorganizāciju un to apvienību deleģētu pārstāvju sapulce (turpmāk - pārstāvju sapulce).
Pārstāvju sapulci sasauc ne retāk kā reizi gadā un tā ir tiesīga, ja to pārstāv ne mazāk kā puse AC apvienojušos arodorganizāciju un to apvienību.
Pārstāvju sapulce:

• apstiprina AC nolikumu;
• ne vairāk kā uz četriem gadiem ievēl Valdi, priekšsēdētāju, tā vietniekus, revidentu un nosaka viņu tiesības un pienākumus;
• lemj par AC darbībai nepieciešamo finansu līdzekļu apjomu, iemaksas kārtību un apstiprina budžetu;
• ne retāk kā reizi gadā noklausās AC Valdes, priekšsēdētāja un revidenta atskaites par paveikto darbu, veic nepieciešamās
• korekcijas AC darbībā.

6.7.10. AC darbības izbeigšana.
AC darbība izbeidzas ar pārstāvju sapulces, kurā piedalās ne mazāk kā 2/3 AC apvienojušos arodorganizāciju un to apvienību, lēmumu, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 no klātesošajiem pārstāvjiem. Par AC darbības izbeigšanu piecu dienu laikā jāpaziņo LBAS, iesniedzot pārstāvju sapulces lēmumu.
Pēc pārstāvju sapulces lēmuma par AC darbības izbeigšanu pieņemšanas LBAS anulē attiecīgā AC reģistrāciju.
Pārstāvju sapulce nosaka AC īpašuma un finansu līdzekļu izmantošanas kārtību, izveido likvidācijas komisiju, kura apzina un nokārto visas kreditoru un debitoru saistības, atlikušo īpašumu un finansu līdzekļus nodod LBAS.

7. SAVIENIBAS SARUNAS, VIENOŠANAS UN AKCIJAS

7.1. Savienība slēdz līgumus ar valsts pārvaldes institūcijām, darba devēju organizācijām par darba un tā samaksas jautājumiem un sociālās aizsardzības garantijām.
Kopīgi akceptētie līgumi ir saistoši dalīborganizācijām.
7.2. Savienības pienākums ir informēt dalīborganizācijas par visu sarunu norisi un domstarpībām, slēdzot līgumus, un to izpildes gaitu.
7.3. Kopīgo arodbiedrību akciju organizēšanas noteikumus nosaka Savienības Valde un Padome.

8. SAVIENĪBAS ĪPAŠUMS, SAIMNIECISKĀ UN FINANSIĀLĀ DARBĪBA

8.1. Savienības īpašumā var atrasties uzņēmumi, izdevniecības, ārstniecības, atpūtas, tūrisma, kultūrizglītības, sporta, bērnu atveseļošanas un citas iestādes ar ēkām un iekārtām, kā arī cits arodbiedrību uzdevumiem un mērķiem atbilstošs īpašums.
Savienības īpašumā ietilpst tās naudas līdzekļi, kas veidojas no dalībmaksām, ziedojumiem, dāvinājumiem, saimnieciskās un uzņēmējdarbības un citiem ienākumiem.
Savienības īpašums ir dalīborganizāciju kopīpašums.
8.2. Savienība ir tiesīga veikt uzņēmējdarbību, izdevējdarbību, izveidot jaunus uzņēmumus, veidot kopfirmas, t.sk. ar ārzemju partneriem, izveidot arodbiedrību bankas, apdrošināšanas sabiedrības, organizēt loterijas un citus labdarības pasākumus, izvērst cita veida saimniecisko darbību, kas atbilst tās uzdevumiem un mērķiem.
8.3. Savienība ir tiesīga veidot solidaritātes, labdarības un citus fondus arodbiedrības biedru sociālai aizstāvībai.

9. SAVIENĪBAS TIESISKAIS STATUSS

9.1. Savienība ir juridiska persona.
9.2. Savienība ir Latvijas arodbiedrību centrālbiroja un Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes (LRAP) tiesību pārmantotāja.
9.3. Savienībai ir sava simbolika un atribūtika.
9.4. Savienības atrašanās vieta ir: Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31.

10. SAVIENĪBAS DARBĪBAS IZBEIGŠANA

10.1. Savienības darbību var izbeigt, ja tas paredzēts kongresa darba kārtībā un par to balso ne mazāk kā ¾ klātesošo delegātu.
10.2. Savienības darbības izbeigšanas gadījumā tās īpašuma un naudas līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka kongress.

Ar grozījumiem, kas pieņemti LBAS 6.kongresā

Rīgā, 2006. gada 1. decembrī.