| 1940.g. – 1945.g |
Latvijas teritorijā notiek 2.pasaules karš. |
| 1940.g. – 1941.g |
Latvijā
varu ir pārņēmuši komunisti. Notiek arodbiedrību reorganizācija – tiek
likvidētas Latvijas Republikas arodbiedrības un dibinātas jaunas
Latvijas Komunistiskās partijas vadītas arodbiedrības, nosūtot savus
pārstāvjus uz rūpnīcām un uzņēmumiem. Daudzus Latvijas Republikas
arodbiedrību aktīvistus represē. |
| 1940.g. X |
Par arodbiedrību Centrālbiroja priekšsēdētāju tiek ievēlēts Jānis Putniņš |
| 1941.g. – 1944.g |
Latvijā
valda nacistiskās Vācijas okupācija. Pastāv visām profesijām kopīga
arodsavienība, ko kontrolē okupācijas varas iestādes. |
| 1945.g. |
Beidzas 2.pasaules karš, Latvija ir iekļauta Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sastāvā. |
| 1945.g. 24.–26.V |
Notiek
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) arodbiedrību
1.kongress. Arodbiedrības kļūst par PSRS politiskās sistēmas un varas
aparāta sastāvdaļu. LPSR arodbiedrības vada Latvijas Republikāniskā
arodbiedrību padome (LRAP). Arodbiedrības apvieno 104 000 cilvēku jeb
77% strādnieku un kalpotāju. |
| 1949.g. III |
Notiek LPSR arodbiedrību 2.kongress. Par priekšsēdētāju tiek ievēlēts Kārlis Voltmanis. |
| 1953.g. |
Arodbiedrības apvieno 400 000 biedru. |
| 1959.g. VIII |
Latvijas Republikāniskā arodbiedrību padomes Plēnumā par priekšsēdētāju tiek ievēlēts Viktors Blūms. |
| 1964.g. |
Par arodbiedrību biedriem kļūst lauksaimniecības speciālisti un mehanizatori. |
| 1973.g. V |
Latvijas Republikāniskā arodbiedrību padomes Plēnumā par priekšsēdētāju tiek ievēlēts Augusts Zitmanis. |
| 1976.g. |
Kolhoznieki apvienojas arodbiedrībās. |
| 1984.g. |
Arodbiedrības apvieno 1 470 000 biedru. |
| 1989.g. 26.IV |
Latvijas
Republikāniskā arodbiedrību padomes Plēnumā par priekšsēdētāju tiek
ievēlēts Andris Siliņš. Sekretāri – Jānis Nesaule, Tatjana Baranova un
Marina Siņeļņikova. |
| 1989.g. |
Mainoties politiskajai situācija valstī, sākās arodbiedrību reorganizācija ar mērķi izveidot neatkarīgas arodbiedrības. |
