Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai jūs izmantojat kādas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus?

Parādīt rezultātus

Aktualitātes

Komisija publicēja viedokli par valstu budžetiem.

Viedoklis par Latvijas budžeta projektu

Budžeta analīze

Eiropas Komisijas vizīte Latvijā

Eiropas Komisija (EK) Eiropas Semestra procesa ietvaros 7.-11.novembrī tikās ar Latvijas valsts institūciju un sociālo partneru pārstāvjiem. 9.novembrī EK dažādu direktorātu pārstāvji tikās ar Latvijas sociālajiem partneriem un uzņēmēju organizācijām. Darba kārtībā bija iekļauti jautājumi par 2016.gada rekomendāciju Latvijai ieviešanu, Latvijas galvenajiem sociāli ekonomiskajiem izaicinājumiem.

Eiropas Komisija gribēja dzirdēt sociālo partneru komentārus par specifiskajiem nodarbinātības un uzņēmējdarbības vides jautājumiem. Diskusijas laikā tika apspriesti šādi jautājumi:

  • Latvija uzrāda produktivitātes pieaugumu pēdējos gados, kas ir virs ES vidējā rādītāja, taču pēdējā laikā darba algas pieaugums pārsniedz produktivitātes pieaugumu. Kā jūs novērtējat šo pieaugumu un tā ietekmi uz Latvijas konkurētspēju?
  • Kā 2016.gadā ir attīstījies mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un start-up piekļuve finansēm? Kādi ir galvenie izaicinājumi?
  • Uzņēmējdarbības pētījumu un inovāciju intensitāte atpaliek no starptautiskā salīdzinājuma. Vai esošais investīciju līmenis ir pietiekams, lai uzlabotu Latvijas ekonomikas konkurētspēju? Kur Jūs redzat galvenos izaicinājumus?
  • Kāda ir pieredze ar publisko politiku, lai atbalstītu investīcijas pētījumos un inovācijās, piemēram, nodokļu atvieglojumi par ar pētījumiem un inovācijās saistītajiem izdevumiem? Cik daudz un kādi uzņēmumi tos izmanto?
  • Kā Jūs novērtējat digitālo tehnoloģiju integrāciju Latvijas uzņēmējdarbībā? Kā tas progresē?
  • Vai Latvijas vadība pietiekami atbalsta uzņēmējus moderno tehnoloģiju ieviešanā?
  • Kā Jūs novērtējat biznesa vidi Latvijā? Kur varētu būt potenciāls turpmākajiem uzlabojumiem?
  • Kā Jūs novērtējat nesenās iniciatīvas, pieti, online sistēmas korporatīvo un obligāto darbaspēka nodokļu iemaksu veikšanai?
  • Kā Jūs novērtējat valsts administrācijas caurspīdīgumu un efektivitāti, tostarp attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem?
  • Kā Jūs novērtējat e-valdības uzņēmējdarbības aplikāciju funkcionalitāti un draudzīgumu lietotājiem?
  • Vai Jūs uzskatāt, ka Jums ir iespējas ietekmēt likumdošanas un politikas iniciatīvas? Vai Jūs esat apmierināti ar MVU testa ieviešanu?
  • Vai uzskatāt, ka jauniem cilvēkiem ir iespējas uzzināt par uzņēmējdarbību skolā un universitātē?
  • Vai esat apmierināti ar esošajām aktivitātēm, lai atbalstītu start-up uzņēmumus? Ko vēl varētu darīt?
  • Vai atbalsts start-up uzņēmumiem ir pietiekams, lai tie augtu un kļūtu starptautiski? Ja nē, kādas aktivitātes valdībai būtu nepieciešams veikt?

EMCO tikšanās par sociālo partneru iesaisti Eiropas Semestrī

24.oktobrī Briselē notika Eiropas Padomes Nodarbinātības komitejas (EMCO) un sociālo partneru tikšanās par sociālo partneru iesaisti Eiropas Semestra procesā.

Tikšanās laikā katrai valstij, tostarp Latvijai, tika veltīta speciālā noklausīšanās, kuras laikā valdības, darba devēju un arodbiedrību pārstāvjiem bija iespēja paust savu viedokli. Sociālajiem partneriem un Eiropas Komisijai bija iespēja izteikt atgriezenisko saiti un jautājumus savas valsts valdības pārstāvim.

No arodbiedrību puses attiecībā uz sociālo partneru iesaisti Eiropas Semestra procesā tika norādīts, ka:

  • Latvijā kopumā ir labi izveidota trīspusējā sociālā dialoga struktūra. Nacionālās trīspusējās sadarbības padome un tās apakšpadomes, Saeimas Eiropas lietu komisija un Vecāko amatpersonu sapulce Eiropas lietu jautājumos sniedz sociālajiem partneriem iespējas būt lietas kursā par ES politikas iniciatīvām un sniegt viedokļus par tiem, kā arī piedalīties diskusijās par attiecīgajiem Eiropas lietu jautājumiem, tostarp par tiem, kas ir saistīti ar Eiropas Semestri.
  • Vienlaikus Eiropas Komisijas Ikgadējais izaugsmes ziņojums, Ziņojums par Latviju un specifiskās rekomendācijas Latvijai nav pietiekami apspriestas ar sociālajiem partneriem Eiropas Semestra ietvaros. Ziņojums par Latviju un specifiskās rekomendācijas Latvijai pēc būtības tiek apspriestas tikai Eiropas Komisijas vizītes laikā.
  • Sociālie partneri sagatavo viedokļus un priekšlikumus par ES iniciatīvām, taču neredz šo viedokļu paušanas ietekmi, un tas mazina to motivāciju veltīt lielākus resursus dalībai Eiropas Semestra procesā.
  • Ja 2015.gadā Latvijas nacionālās reformu programmas (NRP) izstrādes darba grupa (sākotnēji izveidota ar Ekonomikas ministrijas 2010.gada 16.decembra rīkojumu Nr.280 „Par Latvijas nacionālās reformu programmas izstrādes darba grupu”) iesaistīja sociālos partnerus progresa ziņojuma par NRP sagatavošanā un apspriešanā, tad 2016.gadā sociālo partneru iesaiste šajā darba grupā pēc būtības nenotika. Diskusijas par Ziņojumu par Latviju un NRP izstrādi nenotika, NRP melnraksts tika prezentēts sociālajiem partneriem vienas formālās tikšanās laikā šī gada aprīlī (skat.).

EUROFOUND prezentētajā pētījumā attiecībā uz Latviju tika norādīts, ka sociālie partneri Latvijā uzskata, ka sociālo partneru iesaiste NRP izstrādē 2016.gadā ir pasliktinājusies, un sociālajiem partneriem pēc būtības nav ietekmes Eiropas Komisijas rekomendāciju ieviešanā.

EMCO secināja, ka Latvijā ir labi izveidota struktūra Eiropas iniciatīvu apspriešanai. Taču šai struktūrai trūkst apmierinoša mehānisma, kurā sociālie partneri redz savas iesaistes ietekmi – viedokļu atspoguļošanu, atgriezenisku saiti par to, kāpēc viedokļi nav ņemti vērā, sociālo partneru viedokļu integrēšanu vai pievienošanu NRP. NRP darba grupas efektivitāti ir nepieciešams uzlabot. Tāpat ir nepieciešams turpināt darbu sociālo partneru kapacitātes stiprināšanai.

Eiropas Komisijas tikšanās ar sociālajiem partneriem

6.-7.oktobrī Briselē norisinājās Eiropas Komisijas tikšanās ar sociālajiem partneriem saistībā ar Eiropas Semestra procesu.

Tikšanās sākumā Eiropas Komisijas atgādināja par apņemšanos stiprināt sociālo dialogu un informēja sociālos partnerus par savām nākamā gada darba kārtības prioritātēm saistībā ar sociālo dialogu. Eiropas Komisijas prioritātes ir:

  • sociālo partneru kapacitāte (trīspusējā un divpusējā sociālajā dialogā);
  • sociālo partneru iesaiste ekonomikas pārvaldē;
  • sociālo partneru iesaiste politikas un tiesību aktu veidošanas procesā (arī par iniciatīvām, par kuriem konsultācijas nav paredzētas);
  • sociālo partneru autonomo nolīgumu lomas stiprināšana.

EIROPAS SAVIENĪBAS EKONOMIKAS PĀRSKATS

Kā informēja Eiropas Komisija, Eiropā notiek lēna un nepilnīga atgūšanās pēc krīzes. Investīciju līmenis nav atgraizies pie pirmskrīzes rādītājiem. Uzņēmumu ekspektācijas un prognozes par iespējamiem darījumiem ir vājas un tas traucē pārrobežu tirdzniecību. Banku sektora veselība joprojām uz jautājuma zīmes. Darba tirgū arī ir jūtama ļoti lēna atveseļošanās. Samazinās iekšējais patēriņš. Notiek eiro vērtības samazināšanās. Monetārajā politikā konsolidācija, kura pastāvēja 2011.-2015., samazinās.

Ikgadējais izaugsmes ziņojums tiks publicēts šī gada 9.novembrī. Galvenie aspekti, kas ietekmē izaugsmi šobrīd ir:

  • BREXIT ietekme – politikas neparedzamība un nestabilitāte, euro vērtības samazināšanās skaidrības (par migrāciju, valūtu, nodarbinātību) un prognožu neiespējamības dēļ;
  • globalizācijas izaicinājumi – tirdzniecības liberalizācija vs. tirdzniecības ierobežojumi, nestabilitāte tirdzniecības politikā.

Eiropas Komisijas politikas darba kārtībā ir:

  • atbildīga valsts finanšu politika (ilgtspēja, stabilizācija);
  • investīciju atjaunošana (finansēšanas noteikumu maiņa, paredzot banku sektora atveseļošanos; investīciju noteikumi; publiskās investīcijas);
  • strukturālās reformas izaugsmei (tostarp risinot produktivitātes samazināšanos);
  • Eiropas Monetārās savienības pabeigšana.

Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) norādīja, ka ES IKP pieaugums ir mazāks nekā ASV vai pasaules vidējais IKP pieaugums. Taupības politika veicināja importa apjomu samazināšanos, jo taupības politikas dēļ samazinājās iedzīvotāju pirktspējas iespējas, attiecīgi samazinājās iekšējais pieprasījums Eiropā un rezultātā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem. Savukārt Vācija paaugstināja algas, pieauga pieprasījums un pieauga imports.

Attiecībā uz darbaspēka izmaksām ETUC atzīmēja, ka algu līmeņa celšanu nevar saistīt ar produktivitātes kāpināšanu. Mums stāsta, ka algas ir zemākas, jo mazāka ir produktivitāte. Taču ir absurdi apgalvot, ka Rumānijas darbinieku produktivitāte ir trīsreiz mazāka nekā Vācijas darbinieka produktivitāte. Vienlaikus nav skaidrs, kāpēc uzņēmumi (ārvalstu korporācijas) investē tieši zemas atlīdzības valstīs. Tas veicinās to, ka šīs valstis paliks „zemo algu lamatās,” jo šajās valstīs tiks augsti pieprasīts prioritāri zemo iemaņu darbs. Līdz ar to pakāpeniski šajās valstīs nepaliks kvalificēts darbaspēks, jo tas migrē uz citām valstīm, kur ir augstāka atlīdzība. Tātad, ja mēs gribam Eiropas visu valstu vienveidīgu izaugsmi un algu pieaugumu, nevar nepaaugstināt zemas algas. Ir jābūt plānam kā to var izdarīt ar investīcijām izglītībā un inovācijās.

Vai Eiropas konverģence (European convergence) iespējama? Tā ir iespējama, taču tā būs lēna un ar nosacījumu, ka tiks veiktas investīcijas augsti kvalificētu darbavietu radīšanā, kas pieprasa kvalificētus darbiniekus un garantē augstu atlīdzību. Taču šobrīd nav indikāciju, ka Eiropa iet šo ceļu, jo perifērijas valstīs investori veido mazāk kvalificēta darbaspēka darbavietas, izmantojot lētāka darbaspēka priekšrocības.

ETUC atzīmēja, ka pieprasījuma pieaugums ir zems, tas nozīmē lēnu izaugsmi turpmākajos gados.

DARBA TIRGUS REFORMAS

Pēdējā laikā strukturālās reformas bija fokusētas uz konkurētspējas palielināšanas mērķiem. Šādas reformas nav populāras. Ir skaidrs, ka ekonomikas stāvokli ir nepieciešams uzlabot. Tās uzlabo darbavietu radīšanu. Nākamās paaudzes strukturālajām reformām ir jāfokusējas uz investīcijām izglītībā un inovācijās, lai sabiedrība būtu gatava izaicinājumiem nākotnē.

Sapulces dalībnieki norādīja, ka ir svarīgi ne tikai radīt darbavietas, bet ir svarīgi radīt cienīgas darba vietas. Nekvalitatīvas darbavietas (nulles stundas līgumi, viltus pašnodarbinātība) neveicina iekšējo patēriņu (pirktspēju) un veicina nevienlīdzību. Šajā sakarā būtu apsveicami, ja Eiropas Komisija pabeigtu darbu pie kvalitatīva darba indikatoriem.

EIROPAS EKONOMIKAS UZRAUDZĪBA

Eiropas Komisijas Finanšu direktorāts ziņoja, ka šobrīd Eiropa atrodas divu risku ietekmē:

  • politikas frikcijas, kas ietekmē ekonomikas situāciju, un globalizācijas veicināta konkurence, kā arī ģeopolitiskie procesi, piemēram, kari, bēgļi. Ja īstermiņā šos izaicinājumus ir iespējams risināt, tad ilgtermiņā tie veido lielus riskus. Bizness ir atkarīgs no funkcionējošiem darba tirgiem un politikas frikcijas un ģeopolitiskie procesi ietekmē to negatīvi.
  • Ekonomikas izaugsme, proti, ekonomikas krīzes ietekme. Šobrīd sagaidāmais ekonomikas izaugsmes temps ir aptuveni 1.5% no IKP. Kopīga produktivitāte ir atslēgas punkts. Tā nav darbaspēka produktivitāte, bet kopīga produktivitāte, kas ietver tehnoloģiju, infrastruktūras attīstību.

Liela nozīme ir darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma balansam, nevienlīdzības pieaugumam. Eiropai ir vajadzīgs balanss starp ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas stabilizāciju.

Mēs varam attīstīties dažādos ātrumos, taču nevaram attīstīties pastāvīgi dažādi. Risinājums ir dalīt risku un tā ietekmi starp visām ES valstīm. Šobrīd valstis cenšas samazināt risku pirms risks ir sadalīts. Valstīm, kurām ir pārpalikumi, piemēram, Vācijai, ir jāvirza un jāinvestē šie pārpalikumi tur, kur tas ES ir nepieciešams. Bankām jāsāk atbalstīt projektu investēšana. Piemēram, Vācu kapitāla pārpalikumam ir jābūt investētam attīstības projektos Grieķijā. Vienlaikus ES līgumi Eiropas Komisijai dod lielākas pilnvaras rīkoties valstīs, kurās ir ekonomikas izaicinājumi, taču nedod pilnvaras ietekmēt valstis, kurām ir budžetu pārpalikumi. Eiropas Komisija gribētu, lai Vācija vairāk investē savus pārpalikumus, lai Eiropā tiešām tiktu nodrošināta valstu konverģence un valstis, kurās krīze ietekme ir joprojām jūtama, saņemtu vairāk palīdzības. Vācu kompānijas pelna ļoti labi. Kāpēc tās neinvestē ES? Uztraucās par politiski ekonomisko situāciju? Nevēlas investēt materiālajā kapitālā un novecojušā sabiedrībā? Turpretī tās investē ārpus Eiropas, piemēram, Ķīnā, kur tagad saņem peļņu vēl vairāk.

Ko darīt ar valstīm, kuras nepilda valstu specifiskās rekomendācijas? Būtu nepareizi piešķirt Eiropas Komisijai plašākas pilnvaras sodīt par rekomendāciju izpildi. Spiedienam pildīt rekomendācijas jānāk no apakšās.

Tikšanās saistībā ar 2017.gada Izaugsmes ziņojumu

Eiropas Komisijas tikšanās ar Eiropas sociālajiem partneriem un to biedriem saistībā ar 2017.gada Izaugsmes ziņojumu ir daļa no Eiropas Komisijas apņemšanās uzlabot sociālo partneru iesaistīšanu Eiropas Semestra procesā.

Ikgadējais izaugsmes ziņojums (Annual Growth Survey - AGS) ir Eiropas Semestra centrālais dokuments. AGS ir Eiropas Komisijas sagatavotais analītiskais ziņojums par ekonomisko situāciju ES kopumā un katrā valstī atsevišķi. AGS kalpo par pamatu rekomendāciju izstrādei katrai ES dalībvalstij, tostarp Latvijai.

Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija (ETUC) sagatavoja savas prioritātes AGS. Tie ir

  • Investīcijas kvalitatīvajā darbā.

ETUC pieprasa investēt 2% no IKP katru gadu nākamo 10 gadu laikā, lai ģenerētu kvalitatīvas darba vietas.

  • Augstas kvalitātes nodarbinātība.

ETUC pieprasa politisko apņemšanos risināt un uzraudzīt nedrošas nodarbinātības formas Eiropā. Kvalitatīva nodarbinātība ietver tādus elementus kā cienīgas algas, nestandarta nodarbinātības formu izraisīto problēmu risināšana, adekvāts darba laiks, darba un ģimenes dzīves sasakaņošana, labi darba apstākļi (darba drošības un veselības aizsardzība) un nodarbinātības drošība, pieeja apmācībām un karjeras attīstībai, kā arī kolektīvā interešu pārstāvība.

  • Algu pieaugums caur koplīgumu pārrunām.

ETUC norāda, ka augšupēja algu konverģence ir nepieciešama, lai uzlabotu darbinieku pirktspēju un veicināju iekšējo pirktspēju.

  • Pensijas un adekvāta sociālā aizsardzība un publiskās investīcijas sociālajos pakalpojumos un to pieejamība.

ETUC uzsver, ka publiskās investīcijas sociālajos pakalpojumos ir prioritāte, tam jāatbilst Eiropas iedzīvotāju vajadzībai pēc publiskas, pieejamas, augstas kvalitātes veselības, bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumiem.

LBAS nosūtīja ETUC priekšlikumu uzsvērt nepieciešamību pēc investīcijām veselības aprūpē. Latvija jau otro gadu pēc kārtas neizpilda Eiropas Komisijas rekomendācijas attiecībā uz pietiekamu finansējumu veselības aprūpes nozarei. LBAS lūdza norādīt, ka zemas un nepietiekošas investīcijas veselības aprūpē ved pie veselības kvalitātes pasliktināšanās un darba spēka zuduma. Kvalitatīva veselības aprūpe ir vitāli nepieciešama veselīgai sabiedrībai ES. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamas pietiekamas investīcijas veselības aprūpes personāla atlīdzībā, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātē, pieejamībā un infrastruktūrā, kā arī efektīvā un profesionālā veselības aprūpes sistēmas pārvaldē. Ieteikums pievērst uzmanību investīcijām veselības aprūpes sistēmā tika iztikts šodienas diskusijas ietvaros ar Eiropas Komisiju.