Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai zini, ka Darba likuma 110. pants nosaka: darbinieku - arodbiedrības biedru nedrīkst atbrīvot no darba bez arodbiedrības piekrišanas?

Parādīt rezultātus

Starptautiskās aktualitātes

Darbu uzsāk Eiropas Platforma nedeklarēta darba novēršanai

Šī gada oktobrī ir pieņemta Eiropas Platformas nedeklarēta darba novēršanai darbības stratēģija.
Platformas pastāvīgajā sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji (nodokļu administrācijas, darba inspekcijas) un Eiropas sociālie partneri. Novērotāju statusā ir Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) un Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) pārstāvji

Platformas darbā tiks izmantotas dažādas metodes, lai palīdzētu dalībvalstīm mazināt nedeklarētu darbu: semināri, pētījumi, speciālās darba grupas, labās prakses apmaiņa.

Skat LBAS 2014.gada ekspertīzi „Eiropas platforma nedeklarēta darba novēršanai” (http://www.lbas.lv/upload/stuff/201412/eiropas.platforma.nedeklareta.darba.noversanai__mickevica.31.10.2014_final.pdf).

TTIP un CETA

Eiropas Komisija turpina divu nozīmīgu tirdzniecības līgumu noslēgšanas pārrunu procesu: Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerību starp ES un ASV (TTIP) un Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp Kanādu un ES (CETA).

Eiropas Komisija turpina pārrunas ar ASV, savukārt katrā ES dalībvalstī turpinās diskusijas ar valstu parlamentos Eiropas arodbiedrību un civiltiesiskās sabiedrības protesti un spiediens palīdzēja izslēgt no potenciālā līguma investoru un valsts strīdu izskatīšanu caur privātajām arbitrāžām, kā arī panāca to, ka līgumā varētu parādīties ilgtspējīgas attīstības sadaļa, kas paredz pušu apņemšanos nemazināt darba tiesību standartus. Vienlaikus šie uzlabojumi nav pietiekami. ETUC turpina uzsvērt, ka TTIP noslēgšana nav iespējama, ja tajā turpina pastāvēt investoru aizsardzības mehānisms, līgumu attiecina uz sabiedriskajiem pakalpojumiem un publiskajiem iepirkumiem, kā arī neietver praktiski realizējamu mehānismu darba tiesību aizsardzības īstenošanai.

Diskusijas notiek arī Latvijas Saeimā, kurā ir izveidota speciālā darba grupa TTIP saistītajiem jautājumiem. Darba grupa tiekas vidēji vienreiz vai divreiz mēnesī un apspriež kādu specifisku ar TTIP saistītu jautājumu, piemēram, TTIP ietekmi uz lauksaimniecību, enerģētiku, publiskajiem iepirkumiem. Attiecībā uz TTIP ietekmi uz Latvijas lauksaimniecību, Zemkopības ministrija, prezentējot savu viedokli, norādīja, ka tā neredz ieguvumus no TTIP noslēgšanas. Ministrija ir pārliecināta, ka Latvijas mazās lauksaimnieku saimniecības nevarēs konkurēt ar ASV lielajām saimniecībām. ASV ir lētāki izejmateriāli un resursi (piemēram, elektrība). Līdz ar to uz lētākiem resursiem izaudzinātiem resursiem būs pieprasījums Latvijā, savukārt Latvijas lauksaimnieki šaubās, vai praktiski spēs piekļūt un tirgot ASV tirgū. Vienīgais risinājums šai situācijai ir apvienoties tirdzniecībai Baltijas valstu mērogā.

LBAS speciālisti ar lielu nepacietību gaida sēdi, kad darba grupā tiks izskatīta TTIP ietekme uz nodarbinātību, darba tiesību standartu aizsardzība, kā arī investoru un valstu strīdu izskatīšana. Šos jautājumus darba grupā ir plānots skatīt novembrī vai decembrī.

Ja par TTIP, pateicoties arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības spiedienam, sāka norisināties publiskās diskusijas un darba grupas, tad sarunās par CETA netika iesaistītas darbinieku organizācijas un pilsoniskā sabiedrība. Par CETA līgumu un tā noslēgšanas pārrunu gaitu netika sniegta informācija, netika rīkoti informatīvie pasākumi, kā arī diskusijas vai citas aktivitātes, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli. Šoruden, LBAS saņēma pirmo dokumentu par CETA. ETUC aicina ES dalībvalstu valdības neparakstīt CETA esošajā redakcijā kā pretrunīgu līgumu, kas ietver bīstamu investoru aizsardzības mehānismu un apdraud kvalitatīvu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanu.

Taču CETA lieliem soļiem iet uz priekšu: ES dalībvalstu pārstāvji Nolīgumu parakstīja 18.oktobrī Ārlietu padomē Kopējās tirdzniecības politikas jautājumos Luksemburgā. ES un Kanāda Nolīgumu parakstīja 30.oktobrī Briselē. CETA teksts angļu valodā ir pieejams šeit.

Vienlaikus jāatzīmē, ka CETA savā saturā ņēma vērā TTIP pieļautās kļūdas. Līgums neietver investoru un valstu strīdu izskatīšanu caur privātajām arbitrāžām, ietver apņemšanos nemazināt darba un vides standartus. Papildus līgumam tiek pievienota Divpusējā izskaidrojošā deklarācija (Deklarācija) par jautājumiem, kas ir radījuši sabiedrības bažas. Diemžēl nav skaidrs, kāds ir deklarācijas juridiskais statuss, proti, cik tā būs saistoša Ieguldījumu pastāvīgajai tiesai (Tribunālam) un citām institūcijām kā dokuments, kas skaidro CETA darbības principus. Ja dokumentam ir tikai deklaratīvs raksturs, tas neatrisina sabiedrības bažas par CETA.

Deklarācija ietver apgalvojumu, ka CETA neierobežo valdību tiesības visos līmeņos nodrošināt un atbalstīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, tostarp, veselības aprūpes, izglītības, sociālos pakalpojumus, un neierobežo valdību tiesības regulēt šo pakalpojumu sniegšanu sabiedrības interesēs. ETUC izņemt no CETA sabiedriskos pakalpojumus.

Deklarācija uzsver, ka valdībām ir tiesības pieņemt un mainīt tiesību aktus sabiedrības interesēs, neatkarīgi no potenciālās ietekmes uz ārvalstu investoriem un to peļņu. Vienlaikus Deklarācija skaidro, ka investoriem būs iespēja saņemt atlīdzību par zaudējumiem no valsts tiesību aktu vai to grozījumu pieņemšanas apmērā, kas nepārsniedz pašu zaudējumu apmēru. CETA 8.12.pants nosaka tiesības uz zaudējumu atlīdzību par tiešo un netiešo ekspropriāciju. Jāuzsver, ka investoru aizsardzības mehānisms, kas paredz tiesības piedzīt zaudējumus no dalībvalstīm par tiešu un netiešu ekspropriāciju, var padarīt dalībvalstu valdības piesardzīgākas jaunu sociālo politiku un tiesību aktu, kas potenciāli var nodarīt zaudējumus ārvalstu investoriem, pieņemšanā. Investoru aizsardzība nevar būt plašāka par  ārvalstu investoru diskriminācijas aizliegumu. Attiecībā uz investoru un valstu strīdu izšķiršanu jāpiemin, ka 2009.gada 18.novembrī stājies spēkā noslēgtais starp Latvijas Republikas valdību un Kanādas valdību līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Šis līgums paredz ārvalstu investoru un valstu strīdu izšķiršanu caur privātās arbitrāžas instrumentiem. Pēc Ārlietu ministrijas domām, CETA, kas paredz strīdus izšķirt speciālajā Investoru tiesā, tikai uzlabos situāciju Latvijai.

Papildus CETA 23.4.punkts un Deklarācija paredz, ka puses apņemas nemazināt darba tiesību standartus, lai piesaistītu investorus, kā arī nemaina darbinieku tiesības noslēgt un īstenot koplīgumus un organizēt streikus. Jāatzīst, ka bez efektīva īstenošanas mehānisma, standartu nemazināšana ir apšaubāma. Līdz ar to CETA ir nepieciešams paredzēt efektīvu sankciju, tostarp ekonomisko sankciju, mehānismu uzņēmumiem, kuri neievēro darba tiesību standartus CETA ietvaros.

Līdzīgi kā TTIP gadījumā, paliek bažas par ekonomiska izvērtējuma un analīzes trūkumu par CETA radīto ietekmi uz Latvijas ekonomiku, proti, Latvijas uzņēmēju ekonomiskajiem ieguvumiem no CETA salīdzinājuma ar CETA ietekmi uz Latvijas ekonomiku, sabiedriskajiem pakalpojumiem, publisko iepirkumu procesiem un kvalitatīvu nodarbinātību.

LBAS bija iespēja dalīties savās pārdomās ar Saeimas deputātiem īpašajā CETA veltītajā sēdē 10.oktorbī, kā arī nosūtīt Ārlietu ministrijai komentārus par Latvijas nostāju par CETA.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumi


ECT spriedumi darba tiesību jomā, kuriem ir vērts pievērst uzmanību:

•    Brough v. UK (52962/11) (darbinieku iekļaušana melnajā sarakstā)
•    Sidika İmren v. Turkey (no. 47384/11) (darba drošība, ugunsdrošības prasību neievērošana, kā rezultātā iestājās darbinieka nāve)
•    Mircea Pop v.Romania (43885/13) (darba aizsardzība, nelaimes gadījums darba vietā un tā izmeklēšana)
•    Miryana Petrova v. Bulgaria (57148/08) (piekļuve tiesai, drošības pārbaudes civildienestā kā priekšnoteikumus nodarbinātības turpināšanai, civildienesta ierēdņu atbrīvošana no darba)
•    Egitim-Sen e.a. v. Turkey (20347/07) (arodbiedrību tiesības rīkot demonstrācijas, publisko iestāžu iejaukšanās, demonstrāciju apturēšana ar augsta spiediena ūdens instrumentiem, necienīga pazemojoša attieksme, arodbiedrību brīvība).

Tiesas spriedumus var sameklēt šeit.

Konsultācijas par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu

Eiropas Komisija turpina konsultācijas un apspriešanu par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas regulējumu Eiropas līmenī. Eiropas Komisijas analītiskais dokuments par iespējamām darbībām, lai risinātu darba un ģimenes dzīves saskaņošanas izaicinājumus ir pieejams šeit.

Eiropas arodbiedrību konfederācija ir sagatavojusi savu nostāju un priekšlikumus. Ar ETUC nostāju var iepazīties šeit.

ETUC ierosina :

  • pārskatīt Direktīvu 92/85/EEK (grūtnieču darba drošība), palielinot maternitātes atvaļinājumu no 14 uz 18 nedēļām;
  • pārskatīt Direktīvu 2010/18/ES (vecāku atvaļinājums), paredzot atvaļinājuma obligātu apmaksu,  lielāku elastību (darbs mājās, nepilns darba laiks);
  • pieņemt jaunu direktīvu par atvaļinājumu bērnu tēvam (minimāli 2nedēļas-1 mēnesis);
  • pieņemt jaunu direktīvu par aprūpētāju tiesībām (atvaļinājums, sociālā aizsardzība).

Sociālā dialoga komitejas sēde Briselē

 27.septembrī Briselē norisinājās Sociālā dialoga komitejas sēde. Sociālā dialoga komiteja ir galvenais Eiropas sociālā dialoga instruments, tas ļauj darba devējiem, arodbiedrībām un Eiropas Komisijai apspriest aktuālus jautājumus Eiropas sociālās politikas jomā.

Kārtējās sēdes diskusiju centrā  bija Eiropas Sociālo tiesību pīlārs un Eiropas Komisijas konsultāciju process par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

Sociālo tiesību pīlārs ir Eiropas Komisijas iniciatīva. Tas ir politikas ietvars ar mērķi uzlabot sociālo konverģenci Eiropā (dalībvalstu ekonomisko stāvokļu tuvināšanos). Eiropas sociālo tiesību pīlāram vajadzētu balstīties uz ES sociālo tiesību aktu kopumu un to papildināt, lai dotu norādes vairākās politikas jomās, kas ir svarīgas labi funkcionējošu un taisnīgu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu izveidei. Tam būtu jākļūst par pamatprincipu kopumu, kas palīdzētu pārraudzīt iesaistīto dalībvalstu nodarbinātības un sociālos rādītājus, veicinātu reformu procesu valstu līmenī un, konkrētāk, kalpotu kā virzienrādītājs konverģences atjaunošanai eirozonā.  

Kāpēc tas ir svarīgs? ES līgumi pauž apņemšanos uzlabot Eiropas pilsoņu dzīves un nodarbinātības apstākļus. Vienlaikus realitātē Eiropā pieaug nevienlīdzība, nabadzība un ir novērojams uzticības un ticības zudums Eiropas sociālajam modelim. Līdz ar to ir nepieciešams pārskatīt darba tirgus un sociālās labklājības sistēmu. Ir daudz pierādījumu tam, ka vislabāk ar krīzi tika galā tās valstis, kurās bija labi attīstīts sociālais dialogs un sociālās aizsardzības sistēmas.

Kā skaidro Eiropas Komisija, ar Sociālo tiesību pīlāru tā grib, lai Eiropa kļūst sociālāka, nodrošinot labāku balansu starp ekonomiskajām un sociālajām vērtībām. Ar šo dokumentu Eiropas Komisija vēlas arī atgriezt ticību Eiropas Savienībai. 2016.gada gaitā Eiropas Komisija apspriež ar valstu iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un pilsoņiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra saturu un lomu.

Sociālo tiesību pīlāra jomas un virzieni:
•    piekļuve izglītībai, apmācībām un mūžizglītībai;
•    sociālās tiesības nodarbinātībā (attiecības starp darba devēju un darbinieku, darba līgums, sociālais dialogs);
•    sociālās aizsardzības sistēmas;
•    prasmju un iemaņu politikas.

Sociālo tiesību pīlāra uzdevumi būtu:
1.    mazināt nevienlīdzību, kas pieaugusi krīzes un taupības politikas laikā, mazinot ienākumu nevienlīdzību caur godīgāku nodokļu politiku, darba tirgus segmentācijas mazināšanu,     sieviešu un vīriešu vienlīdzības veicināšanu, godīgumu attieksmē pret paaudzēm;
2.    nodrošināt iemaņu atbilstību darba tirgus prasībām
3.    veicināt migrāciju un migrantu integrāciju
4.    saglabāt sociālās iemaksas profesionālo parēju laikā (darba vietas maiņas gadījumā)
5.    nodrošināt sociālo aizsardzību, jo īpaši, pievēršot uzmanību pašnodarbinātības izraisīto izaicinājumu risināšanai;
6.    modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas (procedūru vienkāršošana un informācijas pieejamība);
7.    uzlabot sociālo partneru kapacitāti.

ETUC sagatavoja savu nostāju par Pīlāru. ETUC uzskata, ka Pīlāram ir jāpievērš uzmanība septiņām prioritātēm:
1. Taisnīgāka ekonomika kvalitatīvu darbavietu radīšanai;
2. Darba atlīdzības paaugstināšana, lai nodrošinātu godīgumu darba vietā un ekonomisko taisnīgumu;
3. Esošo tiesību īstenošanas uzlabošana un jaunu tiesību noteikšana;
4. Taisnīga mobilitāte;
5. Drošas pārejas darba tirgū;
6. Sociālā aizsardzība un kvalitatīvi sabiedriskie pakalpojumi;
7. Institucionālās pārmaiņas, lai veicinātu sociālo Eiropu.

5 galvenie principi, bez kuriem ETUC ieskatā Sociālo tiesību pīlāra darbība nav iespējama, ir :
•    sociālo tiesību prioritāte: sociālajām tiesībām ir jābūt pirmajā vietā virs ekonomiskajām brīvībām;
•    augšupējā ekonomiska konverģence: ekonomiskajai konverģencei (ekonomiku tuvināšanai) ir jābūt ar virzienu uz augšu, tā nedrīkst tiks izmantota, lai mazinātu esošos standartus. Konverģencei jāpanāk progresīva un izmērāma sociālo tiesību uzlabošanās;
•    kvalitatīvs darbs: jāaizstāv kvalitatīva nodarbinātība, ne tikai minimālie standarti;
•    darbiniekam labvēlīgākas normas: ja rodas tiesību normu piemērošanas strīds, ir jāpiemēro tās tiesību normas, kas ir labvēlīgākas darbiniekam;
•    sociālais dialogs un koplīgumu loma: jānodrošina darbinieku balss tiesību un politiku veidošanā;
•    sociālā kohēzija: sociālo apstākļu uzlabošanās, kur tie ir zemi, un nemazināšana, kur tie ir augsti. Nedrīkst mainīt nosacījumu, ka darba līgums uz nenoteiktu laiku ir pamata nodarbinātības forma;
•    universālā piemērošana: sociālais pīlārs ir piemērots visā Eiropas Savienībā, ne tikai Eirozonas valstīs, kā to šobrīd plāno Eiropas Komisija
•    Praktiska salīdzinoša analīze un tiesību kopums: jānodrošina, ka Pīlārā ietvertās tiesības tiek patiesi īstenotas dalībvalstīs, lai to novērtētu, tiek veikta salīdzinoša analīze par sociālo tiesību īstenošanu ES dalībvalstīs.

Ir būtiski, lai Sociālo tiesību pīlārs patiesi uzlabotu nodarbinātības kvalitāti. Šobrīd uz nodarbinātības uzlabošanos skatās caur elastdrošības palielināšanu darba attiecībās. Praktiski visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir notikusi darba tiesību normu grozīšana, lai padarītu tās par elastīgākām. Tagad Pīlāram jāgarantē drošības daļa nodarbinātībā. Tāpat ir būtiski paplašināt Pīlāra darbību ārpus Eirozonas robežām. Tiesības nevar tikt ierobežotas tikai Eirozonā. Darba un sociālo tiesību universāla piemērošana ir būtiski svarīga.

Konsultācijas par Sociālo tiesību pīlāru norisinās jau 10 mēnešus. Kā skaidro Eiropas Komisija, konsultāciju un sarunu procesu nobremzēja Brexit process. Diemžēl, joprojām nav skaidrs Pīlāra juridiskais statuss: vai Pīlārs būs jaunu tiesību aktu pakete vai politikas dokuments vai deklarācija? Tāpat nav skaidrs, kā Pīlārs būs saistīts ar Eiropas Semestra procesu, proti, vai minētā salīdzinoša analīze par sociālo tiesību īstenošanu dalībvalstu tiks sasaistīta ar valstīm adresētajām Eiropas Komisijas rekomendācijām.

Labklājības ministrija sociālajiem partneriem Latvijā sola pārrunas par Sociālo tiesību pīlāru šī gada novembrī.

Kas notiek tālāk? Eiropas Komisija veiks konsultācijas katrā dalībvalstī līdz oktobra beigām. Tā sagatavos ziņojumu, kuru iesniegs valstu ministriem un saņems Eiropas Parlamenta viedokli. Konsultāciju procesu Eiropas Komisija plāno pabeigt 2017.gada 23.janvārī.

ETUC nostāja par Sociālo tiesību pīlāru ir atrodama šeit

Parakstītas sociālā dialoga rekomendācijas


2016.gada 16.jūnija ES Nodarbinātības, Sociālās politikas, veselības aizsardzības un patērētāju tiesību padome pieņēma secinājumus par sociālo dialogu “Jauns sākums spēcīgam sociālajam dialogam” un 2016.gada 27.jūnijā ES Padomes prezidentūra, Eiropas Komisija un Eiropas sociālie partneri pieņēma paziņojumu par jaunu sākumu sociālajam dialogam (“A New Start for Social Dialogue”).

 Abi dokumenti ir rekomendācijas valstu valdībām par sociālo partneru iesaisti nacionālo politikas instrumentu veidošanā un Eiropas Semestra procesā.

Lai pievērstu valdības un likumdevēju uzmanību šiem dokumentiem, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 29. jūnijā nosūtīja kopīgi parakstītu vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, Saeimas komisiju vadītājiem, Ministru prezidentam un ministriem.


Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Starptautiskā darba konference (ILC)

 Šī gada ILC darba kārtībā bija iekļauts arodbiedrībām svarīgs jautājums – globālās piegādes un apakšuzņēmēju ķēdes. Secinājumi attiecībā uz pārrobežu apakšuzņēmēju ķēdēm ir stratēģisks ierocis LBAS iniciatīvā panākt solidārās atbildības apakšuzņēmēju ķēdē ieviešanu Latvijā, minimāli celtniecības nozarē. Komitejas secinājumi:

  • atzīst kaitējumu, kuru rada apakšuzņēmēju piegādes ķēdes;
  • sniedz ieteikumus valdībām;
  • paredz pienākumu veikt pārbaudes;
  • piemin solidāro atbildību.

Ar komitejas secinājumiem var iepazīties šeit:

ILC2016 tika skatīti darba standartu un arodbiedrību tiesību pārkāpumi vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā un Čehijā. Standartu piemērošanas komitejā tika skatīta lieta pret Lielbritāniju saistībā ar jaunu arodbiedrību likumu. Likums paredzēja arodbiedrību tiesību ierobežojumus (augstu slieksni streiku organizēšanai, ierobežo arodbiedrību tiesības organizēt streikus un piketus), ka arī lieta pret Īriju saistībā ar pašnodarbināto personu tiesībām uz koplīgumu. Iepazīties ar minētajām lietām un komitejas secinājumiem var šeit (Lielbritānija 86.lpp, Īrija 99.lpp.)

Citi ILC2016 jautājumi ietvēra:

  • diskusiju par rezultātiem no ILO pamatdokumenta Deklarācijas par sociālo taisnīgumu. Tās centrā ir valstu apņemšanās ieviest cienīgu darbu;
  • diskusiju par nodarbinātību pārējā no kara uz mieru.

Ko nozīmē ILC2016 Latvijas arodbiedrībām? ILO ir arodbiedrību sirds un plaušas. Visas arodbiedrību tiesības ir balstītas uz ILO dokumentiem. ILO ir darba tiesību parlaments un ir vienīgā starptautiskā institūcija, kurā darbiniekiem ir balss.

Turklāt ILC ir trīspusējā sociālā dialoga mehānisms, starptautiskais NTSP, kur valstu valdības liek savu parakstu zem katra pieņemta (dokumenta, konvencijas, rekomendācijas, secinājumu) un apņemas strādāt uz tā ieviešanu. Līdz ar to dokumenti, kurus ik gadu pieņem ILO, ir instruments, kuru Latvijas arodbiedrības var izmantot savu atzinumu un priekšlikumu pamatošanā.

Jauns Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) standarts. Kas tālāk?

 LBAS jau ziņoja par jaunas SDO rekomendācijas Nr.204 Par pāreju no neformālas uz formālu ekonomiku pieņemšanu (skat. http://www.lbas.lv/upload/stuff/201507/ilc2015_parskats_mickevica.30.06.2015.pdf).

Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija ir sagatavojusi īpašu ziņojumu par neformālu darbu dažādos pasaules reģionos, tostarp, Eiropā.

Ar ziņojumu angļu valodā var iepazīties šeit: http://www.equaltimes.org/recommendation-204-ending?lang=en#.V8benxJ

cq6S


Darba attiecību definēšana


Šī gada 8.aprīlī Eiropas Komisijas Padomdevēja komitejas darbaspēka brīva pārvietošanās sēdē Eiropas Komisija prezentēja neatkarīga ekspertu tīkla FresCo (Free movement of workers and social security coordination) pētījumu par darbinieka definīcijām ES dalībvalstīs (proti, kuras nodarbinātības attiecības tiek aptvertas ar jēdzienu “darbinieks”).

Eiropas Savienības Tiesas spriedumi nesniedz pietiekamu skaidrojumu par to, vai nulles stundas līgumi, dežūras darbs (on call) prakses, au-pairs, brīvprātīgais darbs ir darba attiecības un attiecīgi personas, kas to veic, ir darbinieki. Darba samaksas un patiesas darbības (genuine activity) loma darba attiecību definēšanā nav pietiekami skaidrota. Nepilna darba laika līgumi ir skaidri atzīti par darba līgumiem. Savukārt nulles stundu līgumi, personu (piemēram, narkomānu) nodarbināšana rehabilitācijas programmu ietvaros vai līgumi, kas ir noslēgti uz 1 vai divām stundām, nav atzīti par darba attiecībām. Daudzas valstis balstās uz minimālo stundu skaitu darba attiecību definēšanā.

Pētījums liecina, ka darba attiecību definēšanā valstis kopumā vairāk paļaujas uz kvantitatīviem, nevis kvalitatīviem kritērijiem. Atšķiras prakse, kā kvalificē darbiniekus, kuri neatbilst darbinieka definīcijai. Atsevišķās valstīs nepilna darba laika darbiniekus, kuri neatbilst darbinieka definīcijai, uzskata par darba meklētājiem.

Mācekļus, praktikantus un brīvprātīgos darbiniekus dažās valstīs uzskata par darbiniekiem, savukārt citās par studentiem vai potenciāliem darbiniekiem. Vairākumā gadījumos brīvprātīgo darbu neuzskata par darba attiecībām. Darba attiecību neattiecināšana uz šiem darbiniekiem būtiski ietekmē to sociālo aizsardzību.

FresCo secināja, ka:

  •    ES dalībvalstīs kopumā nav koncepta, kas sniegtu vienotu darbinieka definīciju;
  •    visneizdevīgākā pozīcijā atrodas darbinieki, kuri ir nodarbināti nestandarta nodarbinātības līgumu ietvaros;
  •   nav skaidrojumu no EST;
  •    dažas dalībvalstis ir pārpratušas arī  publicēto EST judikatūru, liekot uzsvaru uz kvantitatīviem nevis kvalitatīviem kritērijiem.


Pētījums ir pieejams šeit: http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=15476&langId=en. 

 Jauna regula saistībā ar EURES tīklu

EURES ir Eiropas Komisijas un Eiropas Ekonomikas zonas valsts nodarbinātības dienestu (VND) sadarbības tīkls brīvo darba vietu apmaiņai un darba ņēmēju mobilitātes veicināšanai ES ietvaros. Eiropas Komisija pirms vairākiem gadiem ir identificējusi piecas galvenās nepilnības EURES tīkla darbībā:

  • visām dalībvalstīm ir pieejams nepilnīgs brīvo darba vietu un CV saraksts ES līmenī,  darba tirgus nav pārskatāms;
  •  ierobežota atbilstības noteikšanas iespēja EURES portālam, kas apkopo brīvās darbvietas un CV informāciju ES līmenī, sakarā ar nepietiekamu savstarpējo izmantojamību datiem, kuri tiek saņemti no valstu brīvo darbvietu sistēmām (automatizētais datu salīdzināšanas potenciāls nestrādā);
  •  nevienmērīga piekļuve EURES tīklam, pakalpojumiem visās ES valstīs, jo darba meklētāji un darba devēji sistemātiski nesaņem visu nepieciešamo informāciju par EURES tīklu, kā arī nesaņem piedāvājumu tālākai palīdzībai pirmajā darbā pieņemšanas posmā (nav integrētas pieejas);
  •  ierobežota pieejamība atbalstam saistībā ar datu salīdzināšanu, pieņemšanu darbā un iekārtošanu darbā tiem darba meklētājiem un darba devējiem, kas ir norādījuši interesi par darbaspēka mobilitāti ES ietvaros, tostarp par piekļuves iegūšanu gan aktīvajiem darba tirgus pasākumiem un informācijai, gan padomam par sociālo nodrošinātību (atbalsta pakalpojumi);
  •  neefektīva dalībvalstu apmaiņa ar darba tirgus informāciju par valstu darbaspēka nepietiekamību un pārpalikumu, kas kavē mērķtiecīgāku praktisko sadarbību EURES tīklā (informācijas apmaiņa un sadarbība).


Kopš 2012.gada Eiropas Komisija turpina EURES reformu, lai uzlabotu EURES pakalpojumu kvalitāti, ieviestu jaunu pakalpojumus un uzlabotu sadarbību starp dalībvalstīm. Komisija vēlas ieviest plašāku EURES tīklu ar augstākiem kvalitātes kritērijiem un caurspīdīgumu, EURES atbalsta integrēšanu publiskajos pakalpojumu katalogā, labi apmācītu personālu un visu nepieciešamo aprīkojumu

Uzlabojumi ietver:
•    vairāk darba sludinājumu publikāciju;
•    online iemaņu atbilstības savienojumu;
•    vairāk pakalpojumu sniedzēju;
•    minimālo pakalpojumu groza darba meklētājiem noteikšanu.

Eiropas Komisija aicinās dalībvalstis aktīvi dalīties to starpā ar darbaspēka trūkumu piemēriem. Tā pārbaudīs, vai dalībvalstu pakalpojumi atbilst kvalitātes kritērijiem. Dalībvalstu pienākumi ietvers kvalitātes kritēriju noteikšanu un pienākumu publicēt EURES tīklā informāciju par praksēm, ar nosacījumu, ka ar veiksmīgiem kandidātiem tiks noslēgts darba līgums.

Īpaša loma ir paredzēta sociālajiem partneriem: tie varēs kļūt par EURES biedru vai partneri, kā arī būt daļa no EURES pārrobežu partnerībām, tie varēs būt novērotāji EURES koordinācijas tikšanās un piedalīties EURES pakalpojumu koordinācijā nacionālajā līmenī.

Eiropas Platforma nedeklarēta darba mazināšanai

LBAS jau ziņoja par Eiropas Komisijas iniciatīvu - Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā (Skat. LBAS 2014.gada oktobra ziņojumu “Eiropas platforma nedeklarēta darba novēršanai”,  http://www.lbas.lv/upload/stuff/201412/eiropas.platforma.nedeklareta.darba.noversanai__mickevica.31.10.2014_final.pdf.)

Šobrīd Eiropas Komisija cenšas pievērst uzmanību nedeklarēta darba mazināšanai Eiropas Semestra procesā valstu specifiskajās rekomendācijās. Latvija saņem rekomendācijas par darbaspēka nodokļu mazināšanu kopš 2013.gada.

Platformu veidos biedri un novērotāji. Platformas biedri ir dalībvalstu valdību pārstāvji. ETUC un Business Europe būs platformas biedri. Pārējie sociālie partneri, tostarp Eiropas nozaru sociālie partneri, pildīs novērotāju lomu. Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) pārstāvis arī piedalīsies kā novērotājs platformas darbā.

Lēmums stājās spēkā 2016.gada 12.martā, martā un aprīlī notiek valstu pārstāvju izvirzīšanas process. Jūnijā-oktobrī ir paredzēts izstrādāt divu gadu programmu, kuru pieņems plenārsēdē decembrī.  Kopš septembra ir paredzēts īstenot pirmās aktivitātes.

Darbinieku norīkošanas direktīvas priekšlikums


Šī gada martā Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk – priekšlikums).
Priekšlikuma mērķis
EK priekšlikuma mērķis ir pārskatīt Darbinieku norīkošanas direktīvu 96/71/EK,  lai novērstu negodīgu konkurenci un sekmētu principu, ka par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā būtu jāsaņem vienāds atalgojums.
Priekšlikuma konteksts
Direktīva 96/71/EK reglamentē trīs darbā norīkošanas variantus:
1)    uzņēmumi veic tiešu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar pakalpojumu līgumu,
2)    darba ņēmēji tiek norīkoti uz iestādi vai uzņēmumu, kas pieder tai pašai grupai,
3)    norīkošana, īrējot darba ņēmēju no citā dalībvalstī izveidotas pagaidu darba aģentūras.

Direktīvā 96/71/EK ir ietverti pamatnoteikumi, lai panāktu vajadzīgo līdzsvaru starp mērķiem veicināt un sekmēt pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, nodrošināt norīkoto darba ņēmēju aizsardzību un garantēt vienlīdzīgus noteikumus ārvalstu un vietējiem uzņēmumiem.
Taču praksē tika konstatētas daudzas piemērošanas problēmas. Kontroles un inspekciju nepietiekamība veda pie tā, ka tiesisks regulējums tika plaši izmantots sociālā dempinga veikšanai un darbinieku norīkošana ir aizgājusi tālu no tā sākotnējas idejas. Darbinieku norīkošana kļuva par peļņas avotu personām, kuras uz lēta darbaspēka un darba tiesību apiešanas rēķina iegūst lielu peļņu, kas pārsniedz narkotiku tirgošanas peļņas apgrozījumu.


Lai risinātu praksē radušās piemērošanas problēmas, 2014.gadā tika pieņemta Darbinieku norīkošanas īstenošanas direktīva 2014/67/ES.  Šīs direktīvas mērķis ir stiprināt un uzlabot norīkošanas tiesiskā regulējuma piemērošanu: uzlabot darba apstākļus darbinieku norīkošanas gadījumā, kā arī veicināt administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu iestādēm.
Vienlaikus Eiropas Komisija virza jaunu priekšlikumu direktīvai. Priekšlikuma virzīšanu pamato darbinieku norīkošanas „saņēmējvalstu” (piemēram, Nīderlande, Vācija, Beļģija, Austrija, Zviedrija, Vācija) apgalvojumi, ka darbinieku norīkošana veicina sociālo dempingu to teritorijā un šo valstu vēlme baudīt godīgus noteikumus Eiropā. Direktīvas pārskatīšanu lūdza arī Eiropas Arodbiedrību konfederācija un Eiropas darba devēju organizācijas (Business Europe, UAPME, CEEP). „Nosūtītājvalstu” ministri, to starpā bijušais Labklājības ministrs I.Augulis, 2015.gada augustā parakstīja vēstuli Eiropas Komisijai, neatbalstot jauna priekšlikuma virzību. „Nosūtītājvalstu” ministri uzskata, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums jau šobrīd pietiekoši labi nosaka vienlīdzīga atalgojuma par vienādu darbu principu. Tāpat ministri uzskata, ka pirms jauna priekšlikuma virzības ir nepieciešams sagaidīt direktīvas 2014/67/ES ieviešanas rezultātus (direktīva jāievieš līdz 2016.gada jūnijam).
Eiropas Komisija uzskata, ka priekšlikumā ietvertais pārskatītais tiesiskais regulējums attiecībā uz darbinieku norīkošanu palīdzēs radīt pārredzamus un taisnīgus nosacījumus, lai īstenotu Investīciju plānu Eiropai, tādejādi dodot papildu stimulu pārrobežu pakalpojumu sniegšanai un palīdzot apmierināt palielināto pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka. Vienlaikus tiks mazināta konkurences nosacījumu kropļošana un veicināta darbinieku tiesību ievērošana.

Priekšlikuma saturs
Priekšlikums ietver šādus grozījumus direktīvā 96/71/EK:
1.    norīkošanas regulējuma ierobežošana ar 24 mēnešiem
Jauns 2.a pants:
Gadījumā, ja plānotā vai faktiskā norīkojuma ilgums pārsniedz 24 mēnešus, par valsti, kurā darbinieks parasti veic darbu, uzskatīs to dalībvalsti, kuras teritorijā darbinieks ir norīkots. Darbinieku aizstāšanas gadījumā, ja darbinieki faktiski norīkoti vismaz sešus mēnešus, 24 mēnešu termiņš tiek skaitīts kumulatīvi attiecībā uz konkrēto darbinieku veicamo uzdevumu.
2.    No minimālās algas uz atalgojumu
Grozījumi direktīvas 3.pantā:
Vārdi “minimālās algas likmes” tiek aizstāti ar vārdu “atalgojums”, līdz ar to attiecībā uz norīkotajiem darbiniekiem, tāpat kā uz vietējiem darbiniekiem, būs piemērojami visi obligātie atalgojuma noteikumi.
3.    No būvniecības uz visām nozarēm
Grozījumi direktīvas 3.pantā:
Tiek svītrota atsauce “uz pielikumā minētajām darbībām” (tādejādi koplīgumi kļūst vispārpiemērojami visās tautsaimniecības nozarēs, ne tikai pielikumā minēto būvdarbu veikšanas gadījumos).
4.    Pārskatāma informācija
Grozījumi direktīvas 3.pantā:
Tiek noteikts jauns pienākums dalībvalstīm – publicēt informāciju par atalgojuma pamatelementiem vienotajā tīmekļa lappusē, kas dalībvalstīs ir izveidotas saskaņā ar direktīvu 2014/67/ES.
5.    Apakšuzņēmēju piesaiste
Grozījumi direktīvas 3.pantā:
Dalībvalstīm tiek piešķirtas tiesības uzlikt pienākumu uzņēmumiem slēgt apakšuzņēmumu līgumus tikai ar uzņēmumiem, kuri attiecina uz saviem darbiniekiem tādus pašus atalgojuma nosacījumus kā ģenerāluzņēmējs, tostarp tos, kas ietverti citos koplīgumos, kas nav vispārēji piemērojami. Tas ir iespējams tikai proporcionālā un nediskriminējošā veidā un tādējādi tie paši pienākumi tiks noteikti visiem valsts apakšuzņēmējiem.
6.    Pagaidu darba aģentūras
Grozījumi direktīvas 3.pantā:
Pants tiek papildināts ar noteikumu, ka attiecībā uz pagaidu darba aģentūru darbiniekiem, kas tiek norīkoti veikt darbu citā valstī, tiek piemēroti tādi noteikumi, kādi tiktu piemēroti tiem pagaidu darba aģentūru darbiniekiem, kas tiktu izīrēti tajā dalībvalstī, kurā tiek veikts attiecīgais darbs.

Virkne valstu neatbalsta priekšlikumu virzīšanu. Šo valstu starpā ir Baltijas valstis, Rumānija, Bulgārija, Polija. Esoša valstu nostāja draud ar priekšlikuma atsaukšanu vai tā satura maiņu.

Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju


Eiropas Komisija publicējusi analīzi par ekonomikas un sociālajiem izaicinājumiem ES dalībvalstīs. Šie ziņojumi Eiropas pusgada ietvaros ļauj uzraudzīt politikas reformas un savlaicīgi norādīt uz problēmām, kas dalībvalstīm jārisina.



Ziņojumā tiek uzsvērts, ka augsts nodokļu slogs zemu atalgotiem darba ņēmējiem kavē oficiālo nodarbinātību. Tikai nelielā apmērā tiek izmantots potenciāls, ko sniedz izaugsmi veicinoša nodokļu politika, novirzot uzsvaru no nodokļu uzlikšanas darbaspēkam uz patēriņa, vides un īpašuma nodokļiem. Nodokļu nemaksāšanas līmenis, kas gan samazinās, taču joprojām ir augsts, ierobežo to, ka izglītībai un veselības aprūpes pakalpojumiem ir pieejams pienācīgs valsts finansējums.

Piekļuve veselības aprūpei joprojām ir būtiska problēma, kam par iemeslu ir mazais valsts finansējums un lielie tiešie maksājumi, kurus iedzīvotāji maksā paši. Nepietiekams finansējums pagarina pacientu rindas, un neapmierinātās vajadzības pēc veselības aprūpes Latvijā ir vislielākās Eiropas Savienībā. Pakāpeniski tiek īstenoti efektivitātes un preventīvi pasākumi, taču trūkst vispusīga redzējuma, jo īpaši attiecībā uz atbilstīgu finansējumu.

Neto emigrācijas un sabiedrības novecošanās apvienojums izraisa darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazinājumu. Pozitīva nodarbinātības izaugsme un pieaugošais līdzdalības īpatsvars darba tirgū ir samazinājuši bezdarba līmeni Tomēr pastiprināta konkurence attiecībā uz darbaspēku –gan nodarbināto skaita, gan prasmju ziņā – atspoguļojas spēcīgā algu pieaugumā. Nominālās algas pieaugums maksimumu sasniedza 2014.gadā, kad tas bija 9,3%, tad palēninājās 2015.gadā līdz aptuveni 6%, taču tas joprojām ir straujākais pieauguma rādītājs Eiropas Savienībā.

Vienlaikus ziņojums neanalizē dzīves dārdzības kāpumu un nominālās vidējās algas atbilstību dzīves dārdzībai.

Kopumā, kā norāda Komisijas ziņojums, Latvija ir panākusi ierobežotu progresu, sekojot 2015.gada konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem. Neliels progress sasniegts, uzlabojot profesionālo izglītību, izveidojot uz kvalitāti balstītu finansējumu augstākajai izglītībai un pētniecībai, palielinot sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju nodarbināmību, uzlabojot tiesu iestāžu sistēmas efektivitāti un apkarojot ēnu ekonomiku. Taču tikai ierobežots progress ir sasniegts, novirzot nodokļu slogu no zemu atalgotiem darba ņēmējiem, uzlabojot sociālās palīdzības pabalstu atbilstību un piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem. Nav panākts progress saistībā ar tiesību aktu uzlabošanu valsts civildienesta jomā, jo Valsts civildienesta likuma projekts nav pieņemts Saeimā.

Attiecībā uz progresu valsts mērķu sasniegšanā saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” Latvijai ir labi rezultāti šādās jomās: nodarbinātības līmenis, atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un terciārās izglītības iegūšanas rādītājs, savukārt lielāki centieni ir vajadzīgi saistībā ar ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē un nabadzības samazināšanā.

Minimālā atlīdzība norīkotajiem darbiniekiem ES dalībvalstīs

2016.gada janvārī ir publicēts Eiropas Komisijas pētījums par minimālās atlīdzības norīkotajiem darbiniekiem noteikšanas praksēm un regulējumu ES dalībvalstīs. Skat: http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=14965&langId=en

EUROFOUND pētījums par minimālo algu ES valstīs

Cik daudz darbinieki pelna Eiropā? Jauns Eurofound pētījums sniedz jaunāko informāciju. vairāk skat:
http://www.eurofound.europa.eu/observatories/eurwork/articles/working-conditions-industrial-relations/statutory-minimum-wages-in-the-eu-2016

Latvijas prezidentūra Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē

2016. gadā Latvija prezidē Baltijas valstu trīspusējās sadarbības ietvaros – Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē, kā arī koordinē Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību NB-8 ietvaros.

Latvijas prezidentūras prioritātes Baltijas Asamblejā:

  1. Drošs Baltijas reģions – lielāka reģionālā drošība, stratēģiskā komunikācija un kiberdrošība.
  2. Vienots Baltijas reģions – sadarbība augstākajā izglītībā, pētniecībā un kultūrā.
  3. Atvērts Baltijas reģions – vienotas uzņēmējdarbības vides veicināšana Baltijas valstīs.


Latvijas prezidentūras prioritātes Baltijas Ministru padomē (BMP):

  1. Drošības stiprināšana reģionā – kopīga aizsardzības plānošana, robežu stiprināšana, labi pārvaldītas migrācijas un patvēruma politikas īstenošana, kiberdrošība.
  2. Stratēģiskās komunikācijas veicināšana – kvalitatīvas un objektīvas informācijas nodrošināšana reģionā, Eiropas vērtību aizsardzība un demokrātijas vērtību izpratnes veicināšana, neatkarīgu mediju atbalsts.
  3. Transporta un enerģētikas infrastruktūru attīstība – Rail Baltica projekta aktīva virzība, Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšana, tirgu un infrastruktūras integrācija un savienošana ar ES.


Latvijas kā koordinatora prioritātes NB8:
1)Drošības stiprināšana reģionā:

  • enerģētiskās drošība stiprināšana,
  • stratēģiskās komunikācijas veicināšana,
  • kibedrošības stiprināšana,
  • cīņa pret hibrīddraudiem.

2)Atbalsts ES Austrumu partnerībai.

Vairāk informācijas: http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/baltijas-juras-regions/2016-baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbibas-gads

ETUC atbalsts Lietuvas arodbiedrībām

ETUC atbalstīs Lietuvas arodbiedrības Lietuvas Parlamentā Darba Kodeksa grozījumu pieņemšanas procesā. Vairāk: https://www.etuc.org/press/lithuania-needs-stronger-social-dialogue-and-trade-unions-strong-rights#.VrsEw09cq6R

SDO ekonomiskais un sociālo jautājumu pārskats 2016

Par ekonomikas un sociālajām tendencēm pasaulē lasiet šeit: http://www.ilo.org/global/research/global-reports/weso/2016/lang--en/index.htm

OECD foruma par darba pasaules nākotni atziņas

OECD foruma atziņas par darba pasaules attīstību un tendencēm lasiet    šeit: http://www.oecd.org/employment/ministerial/policy-forum/

NETLEX tīkla juristu konference


27.-28.janvārī Briselē norisinājās NETLEX tīkla juristu konference. Konferences ietvaros tika apskatīti tādi jautājumi kā Labāka regulējuma programmas un REFIT raisītas izmaiņas un ietekme uz veselības un darba aizsardzības regulējumu, digitalizācijas ietekme uz darba tiesībām, kā arī Eiropas Komisijas mobilitātes pakotne.

REFIT ietekme uz darba aizsardzības jautājumiem

ETUC eksperti pievērš uzmanību tam, ka Eiropā pieaug nevienlīdzība visos līmeņos (starp dzimumiem, fiziska un intelektuālā darba veicējiem). Līdz ar to ir būtiski turpināt tiesību harmonizāciju Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai šo nevienlīdzību mazinātu. Eiropas Savienības sociālā likumdošana pierādīja sevi kā instruments, kas mazina nevienlīdzību un uzlabo sociālo situāciju. Vairāk nekā 100000 negadījumu tika novērsti, pateicoties darba aizsardzības ietvara direktīvai un vismaz 20 specifiskajām direktīvām. Turpretī tiesiskā regulējuma savlaicīga nepieņemšana, piemēram, attiecībā uz azbesta ierobežošanu būvniecības nozarē, maksāja daudzu darbinieku dzīvību un arī veidoja slogu uz valstu sociālajiem budžetiem.

Eiropas Komisija ar uzņēmuma “Deloite” starpniecību veica ietekmes novērtējumu par darba aizsardzības regulējuma efektivitāti Eiropas Savienībā, taču nekāda darbība, neviens konkrēts priekšlikums netika piedāvāti, jo ietekmes novērtējuma rezultāti neliecināja par neatliekamu steidzamu vajadzību pieņemt Eiropas līmeņa tiesību aktus vai to grozījumus. Vienlaikus ir jāņem vērā tas, ka “Deloite” ir uzņēmums, kurš strādā par peļņu, tas nav akadēmiskais neatkarīgais veidojums. Tas gatavo novērtējumus, kuru iznākums un rezultāts (secinājumi) tiek pasūtīts no klienta puses.

Eiropas Savienības tiesa savā spriedumā Swedish action on endocrine disruptors (ECJ, 16.12.2015, T-521/14) vērtēja ietekmes novērtējumu veikšanas leģitimitāti un atzina, ka nekas Eiropas Savienības līgumos neattaisno Eiropas Komisijas ietekmes novērtējumu veikšanu, kas vēlāk kļūst par pamatu tiesību aktu pieņemšanai vai atteikumam pieņemt tiesību aktus. Ietekmes novērtējumi neattaisno nepieciešamo tiesību aktu pieņemšanas atlikšanu.

Kā jau iepriekš vairākkārt norādīja ETUC, REFIT piemērošana darba aizsardzības jautājumiem riskē ar darbinieku veselību un dzīvību, attiecīgi pastarpināti pārkāp darbinieku tiesības uz veselību un dzīvību.

Komisijas ieskatā darba aizsardzība ir administratīvais slogs un nav investīcija cilvēkresursos un uzņēmuma izaugsmē. Nevirzot darba aizsardzībai būtiskus tiesību aktus, Eiropas Komisija vienlaikus diskutē par riska novērtēšanas mazināšanas nepieciešamību mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), kuros ir zema riska pakāpe. Taču uzņēmumi, kuros nepastāv darba aizsardzības riski, praksē neeksistē, jo visos uzņēmumos ir viena vai otra veida riski. Papildus Eiropas Komisija apspriež iespējas mazināt darbavietu darba inspekciju skaitu.

Savā komunikācijā “ Regulatīvā sloga mazināšana MVU – ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām” (COM 2011(803)) Eiropas Komisija skaidri norādīja, ka MVU jāizslēdz no darba aizsardzības pienākumiem, ja vien šādi pienākumi nav proporcionāli pamatoti.

Vienlaikus arodbiedrības ar nepacietību gaida Kancerogēnu direktīvas pārskatīšanu. Kancerogēnu Direktīva,  kuras pirmā versija tika pieņemta 1990.gadā, nosaka Kopienas noteikumus, lai aizsargātu strādniekus no riskiem, kas saistīti ar kancerogēno vai mutagēno vielu klātbūtni darba vietā. Pārskatīšanas nepieciešamības pamatā ir vairāk nekā 100000 nāves gadījumu un harmonizējoša instrumenta (kas būtu attiecināms vienādi uz visām dalībvalstīm) trūkums. Arodbiedrības cīnās par 5 vēžu izraisītāju substanču, kas nav ietverti Kancerogēnu Direktīvā, aizliegšanu. Taču direktīvas pārskatīšana tiek atlikta.

Lai risinātu šo situāciju, Eiropas Arodbiedrību institūta (ETUI) pētnieki iesaka veidot stratēģiskas partnerības, piemēram, ar Nīderlandes prezidentūru, kā arī stratēģiskas tiesvedības Eiropas Savienības tiesā.

Visbeidzot ir jāpievērš uzmanība Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) pārrunām, jo Eiropas Savienībai un ASV darba aizsardzības standarti, jo īpaši attiecībā uz bīstamo vielu izmantošanu darbavietā, krasi atšķiras. Tas nozīmē, ka pārrunu rezultātā ASV un Eiropas Savienībai būs nepieciešams rast jaunas definīcijas un nākt pie jauniem standartiem.

Eiropas Komisijas mobilitātes pakotne

Decembrī solītā Eiropas Komisijas leģislatīvo priekšlikumu pakete attiecībā uz darbinieku mobilitātes un norīkošanas jautājumiem, tiek aizkavēta. Pēc Eiropas Komisijas teiktā, tā turpina apņemšanos publicēt tiesību akta priekšlikumu, kas pārskatīs atsevišķus darbinieku norīkošanas jautājumus.

Viens no tiem ir minimālās atlīdzības jēdziens (minimum rates of pay). ETUC atzīmē, ka minimālā alga un minimālā atlīdzība, kas izmaksājama norīkotajam darbiniekam, nav viens un tas pats. Minimālās atlīdzības jēdziens ietver sevī oficiāli noteikto minimālo algu, kā arī citus darba atlīdzības komponentes. Šīs komponentes cita starpā var ietvert izmaksu segšanu saistībā ar darbinieka pārvietošanos uz citu valsti, komandējuma dienas naudu, darba algas piemaksas, piemēram, saistībā ar darbu naktī, vai piemaksas atkarībā no darbinieku kategorijām. Visu šo piemaksu iekļaušana vai neiekļaušana minimālās atlīdzības aprēķinos nav regulēta tiesību aktos un piemaksu izmaksa tiek regulēta dažādi Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Sagaidāms, ka Eiropas Komisijas priekšlikums varētu risināt šo dažādu un atšķirīgu piemērošanu Eiropas Savienībā un noteikt vienādu standartu. Taču to, kā uz šo priekšlikumu reaģēs Eiropas Savienības “vecās” un “jaunās” valstis, kuru starpā jau šobrīd pastāv manāmas viedokļu atšķirības, grūti paredzēt.

Eiropas digitālā darba kārtība un digitālo darbavietu attīstība

Darbs un darbavietas visā pasaulē arvien vairāk un vairāk iegūst digitalizācijas aspektus. Tehnoloģijas uzņēmējdarbībai sniedz jaunas iespējas un vienlaikus jaunus izaicinājumus darba tiesībām.

Piemēram, Eiropā popularitāti iegūst pasažieru pārvadāšanas pakalpojums “Uber,” kas konkurē ar taksometru pārvadājumu uzņēmējdarbību un veido virkni jautājumu darba tiesībās, to starpā, darba laika uzskaite, atbildība par pasažieru drošību un tml.  

Online pakalpojumu platformu izmantošana darba monitoringam un pārvaldei (piemēram, cik daudz laika darbinieks pavada, pildot darba pienākumus) ir vēl viens digitalizācijas radīts piemērs. Šādas platformas ierobežo darbinieku tiesības uz privāto dzīvi. Citi piemēri ir darba uzdevumu vienkāršošana un standartizēšana – darbs tiek sadalīts mazos apakš darbos un izplatīts starp darbiniekiem visā uzņēmumā bez darba laika uzskaites. Darbinieku veselību un dzīves un darba saskaņošanu būtiski ietekmē digitalizācijas veicināta 24 stundu pieejamība darba devējam darba pildīšanai, kā arī darba pildīšana mobilajā režīmā, darbus pildot dažādās vietās.

Šobrīd darba tiesībās neatbildēts paliek jautājums attiecībā uz online platformu tiesisko statusu un atbildību. Tās jāpielīdzina nodarbinātības aģentūrām, pagaidu darba aģentūrām, pakalpojumu sniedzējiem? Kurš šajā gadījumā ir darba devējs? Saistībā ar pārrobežu online platformu darbību nav skaidrs, kura jurisdikcija attiecas uz konkrēta pakalpojumu sniegšanu? Visbeidzot, nav skaidrs kā tiek īstenotas nodarbināto, kuri pilda darbu online platformu labā, darba tiesības, piemēram, atšķirīgas attieksmes aizliegums, nodarbinātības aizsardzība (tostarp, maternitātes aizsardzība), tiesības uz atlīdzību (piemēram, “Uber” gadījums), aizsardzība pret prettiesisku atlaišanu, bērnu darba aizliegums, apvienošanas brīvība un tiesības uz koplīgumu slēgšanu, profesionālā civiltiesiskā apdrošināšana un veselības apdrošināšana.

Papildus šādas platformas veido izaicinājums darbinieku karjeras attīstībai – platformu labā radītais intelektuālais darbs paliek platformas intelektuālais īpašums, pat ja klients atsakās darbu pieņemt. Visbeidzot, nav skaidrs, kā nodarbinātas var apstrīdēt klientu reitingu, kas ir par pamatu to turpmāku pakalpojumu izmantošanai – klienti var sūdzēties platformai, taču darbiniekiem nav paredzētas iespējas sniegt paskaidrojumus.

Vienlaikus Eiropas Komisija turpina virzīt Digitālo programmu, kas ietver dažādus pasākumus uzņēmumu pārrobežu komunikācijai, kā arī Viena biedra uzņēmuma iniciatīvu - SUP.

SUP iniciatīva veicina pārrobežu uzņēmumu veidošanu un atvieglotu online reģistrēšanu, vienlaikus paredzot aizliegumu, ka uzņēmuma patiesā darbības vieta sakrīt ar uzņēmuma reģistrācijas vietu. Tas savukārt veido riskus pastkastīšu uzņēmumu veidošanai un regulējuma apiešanai. ETUC atbalsta digitālo tehnoloģiju popularizēšanu un elektroniskas reģistrēšanas popularizēšanu, vienlaikus ETUC ir stingri pret SUP iniciatīvu. Eiropas Komisija uz šo atbild, ka nav atrasti pierādījumi tam, ka 16 valstīs, kurās jau pastāv uzņēmumu online reģistrācija, ir konstatēts liels skaits ar pastkastīšu uzņēmumiem. Vienlaikus jāatzīmē, ka trūkst objektīvu pētījumu, kas pierādītu vienas vai otras puses argumentus.

Akadēmiķi aicina arodbiedrības ne tikai gaidīt risinājumus no Eiropas Komisijas un tiesību standartu noteikšanas. Arodbiedrību situācija šodien nav sliktāka, nekā tā, kura pastāvēja 18.gadsimta beigās. Arodbiedrības visos laikos, izmantojot efektīvu koplīgumu pārrunu, savstarpējas palīdzības un tiesību aktu priekšlikumu kombināciju, spēja būt veiksmīgas. Šodien arodbiedrības, piemērojot efektīvu “nosaukšanas un kaunināšanas” politiku ir spējīgas mainīt uzņēmumu politiku un attieksmi.


Deklarācija "Jauns starts stipram sociālajam dialogam"


27.janvārī noslēdzošajā sēdē Briselē Eiropas sociālie partneri vienojās par rekomendāciju dokumenta tekstu. Eiropas Komisija ir ierosinājusi vienoties, ka dokumenta statuss ir deklarācija. Deklarācija ietver preambulu, galvenos vēstījumus attiecībā uz sociālā dialoga stiprināšanu Eiropas un nacionālajā līmenī, Eiropas sociālā dialoga rezultātu ieviešanas stiprināšanu, kā arī Eiropas un nacionālo sociālo partneru iesaisti Eiropas Semestra procesā (Eiropas ekonomikas un politikas izstrādes koordinēšanas cikls).

Turpmāk Eiropas Sociālie partneri saskaņos deklarāciju ar saviem biedriem un apstiprinās to savās izpildinstitūcijās. Tā tiks prezentēta Eiropas Komisijai Sociālā dialoga komitejas sēdē 2015.gada 17.februārī. Pēc tam Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome lems par dokumenta parakstīšanu. Diemžēl, nav pārliecības, ka Eiropas Savienības valstu valdības vienosies par dokumenta parakstīšanu Nīderlandes Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā, t.i. līdz 2015.gada jūnija beigām. Tā nozīme, ka dokumenta turpmāko likteni izlems Slovākijas prezidentūras laikā.

Kā tika ziņots iepriekš, 2015.gadā Eiropas Komisija, sekojot Junkera kunga aicinājumam stiprināt sociālo dialogu Eiropā,  ir izveidojusi tematisko darba grupu „Jauns starts sociālajam dialogam (sociālais dialogs, politikas veidošana un likumdošana)”. Darba grupas mērķis bija izstrādāt rekomendācijas Eiropas Komisijai par to kā labāk iesaistīt Eiropas un nacionālā līmeņa sociālos partnerus Eiropas Semestra iniciatīvu izstrādē un kā atbalstīt Eiropas sociālā dialoga rezultātu ieviešanu visās 28 ES dalībvalstīs. Darba grupā piedalījās Eiropas sociālo partneru un Eiropas nozaru sociālo partneru,  vairāku dalībvalstu nacionālā līmeņa arodbiedrību un darba devēju organizāciju pārstāvji, Eiropas Komisija, kā arī trīs Eiropas Padomes prezidentūru (Latvijas, Luksemburgas un Nīderlandes) pārstāvji.

ETUC janvāra ziņu lapa

Jauno ETUC  ziņu lapu var atrast šeit:

http://us6.campaign-archive2.com/?u=432f45140d9f6f58d0cb10aa1&id=4b064e55e5

Eiropas Komisijas 2015. gada pārskats par nodarbinātību un sociālajiem procesiem

Eiropas Komisija publicējusi 2015. gada pārskatu par nodarbinātību un sociālajiem procesiem – ieguldījumi cilvēkkapitālā ir atslēga uz ekonomikas izaugsmi. Pārskats par nodarbinātību un sociālajiem procesiem Eiropā (ESDE) ir ikgadējs pārskats par jaunākajām nodarbinātības un sociālajām tendencēm un tajā atspoguļotas turpmākās problēmas un iespējamie politiskie risinājumi.
Preses reliži latviešu valodā var atrast šeit: http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-93_lv.htm

Ziņojums angļu valodā ir pieejams šeit: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=lv&catId=113&newsId=2437&furtherNews=yes

Ir par ko padomāt... Lieliska infografika, kas skaidro 2015. gada pārskata par nodarbinātību un sociālajiem procesiem galvenos rādītājus. Latvijā ir augstākie bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības risku rādītāji Baltijas valstīs. Infografika ir pieejama šeit: http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=14973&langId=en

Strādā tik ilgi, cik vēlies, bet paliec tik vesels, cik iespējams!

21.janvārī norisinājās Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) komitejas organizētā darbnīca par aktīvas novecošanas jautājumu risināšanas pieredzi. Tikšanās laikā tika prezentēts un apspriests ETUC mandāts Eiropas sociālo partneru pārrunu „Aktīva novecošana un paaudžu solidaritāte”veikšanai. Mandāts izriet no Eiropas sociālo partneru darba programmas 2015.-2017.gadam.


Eiropas sociālo partneru pārrunu „Aktīva novecošana un paaudžu solidaritāte” mērķis ir autonomi sniegt ieguldījumu politikas, kura skar nodarbinātību, izstrādei, kā arī stiprināt sociālo dialogu. Pārrunu rezultātā tiks izstrādāts vienošanās projekts, kas ietvers rekomendācijas gados vecāku personu iesaistīšanai darba tirgū, vienlaikus veicinot jauniešu nodarbinātību. Rekomendācijas ietvers tādas tēmas kā aktīvas novecošanas definēšana, gados vecāku darbinieku aizvietošanas pārvalde, apmācības, prasmju un iemaņu nodošana gados jaunākiem darbiniekiem, kā arī izdienas pensiju (kas noteiktajās profesijās ir cieši saistīta darbinieku nespēju turpināt profesionālo darbību iepriekšējā profesijā profesionālo slimību vai darbā iegūto veselības traucējumu dēļ)  un aktīvas novecošanas problēmjautājumu savstarpēja saikne.

Pārrunu moto ir: strādā tik ilgi, cik vēlies, bet paliec tik vesels, cik iespējams!

Tikšanās laikā tika prezentēti trīs labās prakses piemēri. Itālijas, Beļģijas un Francijas arodbiedrību pārstāvji prezentēja savas valsts projektus, nacionālā līmeņa un nozares koplīgumus, kā arī aktivitātes, kuru mērķis ir atvieglot gados vecāku cilvēku iesaistīšanu darba tirgū, vienlaikus veicinot darbinieku rotāciju, lai jaunie darbinieki, efektīvi pārņemot savu vecāku kolēģu pieredzi, pēc iespējas ātrāk varētu aktīvi iesaistīties darbā.

Pārrunas norisināsies turpmāko deviņu mēnešu laikā. To ietvaros ETUC lūdz savas dalīborganizācijas dalīties ar labās prakses piemēriem, kas var noderēt rekomendāciju izstrādei.

Nīderlandes prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē ilgs no šī gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam.



Nīderlande sākusi prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, pārņemot šo uzdevumu no netālās Luksemburgas. Prezidentūra Nīderlandei notiks sarežģītā laikā, kad ES joprojām risina bēgļu krīzi, finanšu problēmas, terorisma draudus, attiecības ar Krieviju un tam visam klāt arī paša bloka vienotība arvien ir diskusiju objekts.

Nīderlande savas prezidentūras laikā koncentrēsies uz 4 prioritārām jomām:

  •     Migrācija un starptautiskā drošība,
  •     Eiropa - inovāciju un darba vietu radītāja,
  •     Saprātīgas finanses un spēcīga eirozona,
  •     Tālredzīga klimata un enerģētikas politika.


Nīderlande vēlas, lai Eiropas Savienība koncentrētos uz to, kas ir nozīmīgs Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem. Prioritātes ir labklājība, brīvība un drošība. Tā nevēlas, lai ES risinātu jautājumus, ko dalībvalstis pašas var organizēt ļoti labi: veselības aprūpi, izglītību, pensijas un nodokļus.

Inovācijas, izaugsme un darbavietas ir primārais jautājums. Lai to panāktu, Eiropai ir vajadzīgi gudrāki noteikumi - vienkāršoti noteikumi, kas attiecas uz visām dalībvalstīm. Tas samazinās birokrātiju un izmaksas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm.

Ir svarīgi, lai pilsoņi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas sajustos vienotas ar Eiropu, un tā notiks, ja ES sasniegs nozīmīgus rezultātus. Un, ja viņi varēs sekot tam, kā darbojas ES.

Eiropā mēs stingri stāvam kopā. Ir vairāk, kas mūs vieno, nevis šķir. Tas attiecas uz tirdzniecību, vidi, klimatu, enerģētiku un, ne mazāk svarīgi, mūsu mieru, drošību un labklājību.

Nīderlandes konsultāciju un sadarbības tradīcijas var būt nozīmīgas visā Eiropā.

Nākamajā trio prezidentūrā ES Padomē strādās Nīderlande, Slovākija un Malta. Trio prezidentūra nozīmē, ka prezidentūra tiek īstenota, sadarbojoties trim dalībvalstīm, kuras uzņemas prezidentūru viena pēc otras. Katrs trio grupas loceklis pēc kārtas pilda prezidentūras pienākumus sešus mēnešus, pamatojoties uz kopīgu trio darba programmu.

Eiropas Komisija plāno pārskatīt Direktīvu 91/533/EK par darbinieku informēšanu


Eiropas Komisija ir publicējusi ceļa karti attiecībā uz Padomes Direktīvas 91/533/EEK (1991.gada 14.oktobris) par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem pārskatīšanu REFIT (Normatīvās atbilstības) programmas ietvaros.

Komisija plāno izvērtēt direktīvas nozīmi, efektivitāti, lietderību un saskaņotību, kā arī  tās  pievienoto vērtību ES. Komisija pirmkārt izvērtēs pienākumu izmaksu atbilstību. Tostarp iespējams izskatīs iespējas atbrīvot mikrouzņēmumus no rakstveida informēšanas pienākuma,  nekaitējot darbinieku aizsardzībai.

Otrkārt Komisija izvērtēs direktīvas pienākumu atbilstību Eiropas mūsdienu darba tirgum, ņemot vērā to, ka ir parādījušas jaunas nodarbinātības formas ( pagaidu darba aģentūru darbs, ārpakalpojumu līgumi, dežūras laika līgumi,  nulles stundas līgumi un citi). Turklāt vairākās dalībvalstīs, dažas nodarbinātības formas nav klasificētas nedz kā standarta darba attiecības nedz arī pašnodarbinātība. Komisija izvērtēs Direktīvā 91/533 /EEK noteikto darba devēju pienākumu attiecināšanu uz šīm jaunām nodarbinātības formām.

Ar ceļa karti angļu valodā var iepazīties šeit.

ITUC ziņojums atklāj masīvu slēptu darba spēku 50 vadošo uzņēmumu globālajās apakšuzņēmumu ķēdēs


Jauns Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (ITUC) publicētais pētījums sniedz pierādījumus tam, ka 50 vadošie pasaules uzņēmumi, kuri ir iesaistīti globālās piegādes ķēdēs, nodarbina reģistrētajās darba attiecībās tikai 6% no nodarbinātajiem, vienlaikus gūstot peļņu ar 94 % „slēpta” darbaspēka. Šim kompānijām, kuru piegāžu ķēdēs tiek izmantots arī piespiedu darbs, pieder bagātība, kas ir līdzvērtīga 100 nāciju budžetiem. Šo uzņēmumu vidū, kā liecina pētījums, ir McDonald’s,  Apple, Carrefour, Coca-Cola, FedEx, General Electric, H&M, Hewlett-Packard, Johnson and Johnson un citi.

ITUC preses relīze angļu valodā: http://www.ituc-csi.org/new-ituc-report-exposes-hidden?lang=en
ITUC ziņojums angļu valodā: http://www.ituc-csi.org/frontlines-report-2016-scandal?lang=en

Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedums par aizliegumu darbiniekiem izmantot uzņēmuma IT infrastruktūru privātiem nolūkiem


Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 12.janvārī ir pieņēmusi spriedumu lietā Barbulesku pret Rumāniju (Case Of Bărbulescu v. Romania (Application no.61496/08)), kurā analizēja darbinieka tiesības uz privāto dzīvi (korespondences neaizskaramību) un darba devēja tiesības aizliegt darbiniekiem izmantot uzņēmuma IT infrastruktūru privātiem nolūkiem un piekļūt darbinieku e-pastiem.

Lietā uzņēmuma darbiniekiem tika uzlikts pienākums izveidot ziņojumu apmaiņas sistēmu Yahoo! Messenger komunikācijai ar klientiem. Darbinieku darba līgumos bija ietverts aizliegums uzņēmuma IT infrastruktūru (tostarp, internetu un e-pastu) izmantot personiskajiem nolūkiem. Barbulesku k-gs pārkāpa šo aizliegumu un izmantoja darba e-pastu ne tikai darba kontaktiem, bet arī komunikācijai ar savu līgavu un brāli. Kad darba devējiem radās šaubas par darba līgumā ietvertā aizlieguma ievērošanu, darbinieks noliedza šo pārkāpumu. Darba devējs septiņu dienu laikā rīkoja darbinieka e-pasta monitoringu un prezentēja darbiniekam viņa privāto saraksti. Pamatojoties uz aizlieguma pārkāpumu, darbinieks tika atlaists. Privātā sarakste tika izmantota tiesas procesā.

Tiesa secināja, ka Rumānijas tiesa, kura lēma par labu uzņēmumam, savā spriedumā ievēroja līdzsvaru starp darbinieka tiesībām uz privāto dzīvi un darba devēja interesēm aizsargāt uzņēmuma IT drošību. Tiesa secināja, ka darba devējs rīkojas disciplināro procedūru ietvaros atbilstoši Rumānijas Darba kodeksam. Tiesa atbalstīja Rumānijas tiesas secinājumu, ka darbinieks izmantoja e-pastu privātiem nolūkiem darba laikā un to var atzīt par disciplināru pārkāpumu. Turklāt darba devējs piekļuva darbinieka e-pastam, uzskatot, ka tas ietver tikai ar darbu saistītu saraksti, kā to darba devējam apgalvoja darbinieks. Tā kā darba devējs rīkojas disciplinārās procedūras ietvaros un ticēja, ka sarakste ir saistīta tikai ar darba jautājumiem, piekļuve sarakstei bija leģitīma.

Tiesa neredzēja pārkāpumu faktā, ka darba devējs izmantoja darbinieka privāto saraksti tiesas procesā, jo darba devējs saraksti izmantoja kā pierādījumu tam, ka darbinieks izmantoja e-pastu privātiem nolūkiem darba laikā, turklāt sarakstes saturs un adresātu identitāte netika izpausti.

Neskatoties uz to, ka disciplinārs pārkāpums darba devējam nerādīja kaitējumu (zaudējumus), Tiesa secināja, ka nav nepamatota darba devēja vēlme pārbaudīt, vai darbinieks pilda savus darba pienākumus darba laikā. Ņemot vērā to, ka darba devējs pārbaudīja tikai darbinieka saraksti un nepārbaudīja viņa dokumentus datorā, Tiesa secināja, ka darba devēja monitorings bija samērīgi.

Ar spriedumu angļu valodā var iepazīties šeit.

Attiecībā uz aizliegumu darbiniekiem izmantot uzņēmuma IT infrastruktūru privātiem nolūkiem un darba devēja tiesībām piekļūt darbinieku e-pastiem Latvijā, LBAS aicina pievērst uzmanību Datu Valsts inspekcijas (www.dvi.gov.lv ) 2014.gada rekomendācijai „Personas datu  aizsardzība  darba vietās,” jo īpaši tās piektajai sadaļai „Informācijas  tehnoloģiju  izmantošana  darba  vietās." 

Eiropas sociālo partneru darba programma no 2015. līdz 2017. gadam

Eiropas sociālo partneru darba programmu no 2015. līdz 2017. gadam "Partnerattiecības iekļaujošai izaugsmei un nodarbinātībai" latviešu valodā var atrast šeit.

Eiropas arodbiedrību konfederācijas 13.kongress

Informācija par Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) 13.kongresu ir atrodama šeit.

ETUC 13.kongresa laikā ir pieņemts Parīzes manifests "Vienoti solidaritātē par kvalitatīvām darba vietām, darbinieku tiesībām un taisnīgu sabiedrību Eiropā" (pieņemts ETUC 13.kongresā 2015.gada 2.oktobrī). Manifesta tekstu latviešu valodā var atrast šeit. Parīzes manifests ir galvenais ETUC politikas virzības dokuments.

ETUC pozīcija par Vienotā tirgus stratēģiju

ETUC aicina izbeigt ignorēt pretrunas starp pamattiesībām un ekonomiskajām brīvībām Eiropā.  Darba tiesiskais regulējums un minimālā sociālā aizsardzība ir jāpiemēro visiem darba ņēmējiem, īpašu uzmanību veltot  viltus pašnodarbinātības un nedeklarēta darba problēmai. Ir nepieciešams aizstāvēt darbinieku pamata darba tiesības, veselību un drošību neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un uzņēmējs darbības un mazo un vidējo uzņēmumu darbības veicināšana un atbalstīšana nevar nonākt pretrunā ar šo principu.  Vairāk par ETUC pozīcijas punktiem: https://www.etuc.org/documents/etuc-position-single-market-strategy-europe#.VpOqik9cq6Q

Parakstīta Eiropas sociālo partneru vienošanās par valsts pārvaldes darbinieku un ierēdņu informēšanās un konsultēšanās tiesībām

Eiropas valstu sociālie partneri publiskās pārvaldes jomā (Eiropas valstu publiskās pārvaldes darba devēji (European Public Administration Employers) un valsts publiskās pārvaldes darbinieku arodbiedrības (Trade Unions' National and European Administration Delegation (EPSU, CESI)) parakstīja vienošanos par publiskās pārvaldes darbinieku darbinieku un ierēdņu informēšanas un konsultēšanās tiesībām. Sociālie partneri lūgs Eiropas Komisiju transponēt šo sociālo partneru vienošanos par direktīvu.

Vairāk lasīt šeit: https://www.etuc.org/sites/www.etuc.org/files/press-release/files/eupae-tuned_press_release_final.pdf



ETUC decembra ziņu lapa

Jauno ETUC  ziņu lapu var atrast šeit: http://us6.campaign-archive2.com/?u=432f45140d9f6f58d0cb10aa1&id=e987be9e44

Eiropas Komisija: bēgļu krīzes risināšanas pasākumi

Kā ziņoja Eir