Sākums → Darbības virzieni → Sociālie jautājumi → Jaunumi

Aktualitātes 

Š.g.7. martā notika LBAS ekspertu sociālās drošības jomā darba grupas sēde, kura tika izvērtēti š.g. 1.marta VSS izsludinātie LM sagatavotie grozījumi likumā „Par valsts pensijām”, kuru galvenais mērķis pensionēšanas vecuma paaugstināšana no 2014. gada. LBAS eksperti neatbalstīja likuma grozījumu pantus, kuri ir saistīti ar pensionēšanas vecuma paaugstināšanu no 2014.gada, kā arī izvērtēja citus LBAS priekšlikumus.

14.03.2012. NTSP SDA sēdē sociālie partneri izvērtēja grozījumus likumā „Par valsts pensijām”. Sēde piedalījās labklājības ministre I. Viņķele. Arodbiedrību pārstāvji neatbalstīja LM ieceri paaugstināt pensionēšanas vecumu ar 2014.gadu un nevar piekrist mutiski piedāvātam kompromisa variantam, kamēr valstī nebūs vērojamas ekonomiskas attīstības pazīmes, mazināsies ilgstošs bezdarbs pirmspensijas vecuma iedzīvotāju un jauniešu vidū.

Š.g.15. martā notika VM Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtības izvērtēšanas darba grupas sanāksme. Sēdes laikā tika sniegta informācija par Veselības inspekcijai nepieciešamo ekspertu skaitu optimālai DNL izsniegšanas pamatotības izvērtēšanai, LM informācija par DNL izsniegšanu un apmaksu slima bērna kopšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs, izvērtēti LBAS un Veselības ministrijas galveno speciālistu priekšlikumi darbnespējas ekspertīzes uzlabošanas jomā.

Š.g.19.martā notika LM rīkota starpinstitūciju sanāksme, kura tika izskatīti izteiktie un vērā neņemtie iebildumi par likumprojektu „Grozījumi „Par valsts pensijām””. Viens no LBAS priekšlikumiem tika ņemts vērā un viens tika ņemts vērā daļēji. LBAS uzturēja savu prasību attiecībā uz pensionēšanas vecuma paaugstināšanas laiku.

Eiropas gads aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei 2012

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"

1. marta Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Grozījumu galvenā būtība - LM iecere palielināt pensionēšanas vecumu visām apdrošināto personu kategorijām jau no 2014. gada 1. janvāra, kas ir pretrunā ar pērn panākto vienošanos par iespējamo pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2016. gada 1.janvāra. Kā diskusijas objekts palika jautājums par pensionēšanas vecuma paaugstināšanas ikgadējo "soli". Kā kompromisa variantu LBAS piedāvāja, ka tas varētu būt ne vairāk kā pa trim mēnešiem katru gadu. Sakarā ar minēto LBAS izstrādāja priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts pensijam".  Sk. tālāk.

LBAS iepazinās ar MK rīkojuma projektu „Grozījumi “Koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā”” (sk. tālāk)

LBAS iepazinās ar Grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 17.novembra rīkojumā Nr.674„Par Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā” (par izdienas pensijām)  (sk.tālāk)

Izmaiņas sociālajā jomā 2012.gadā

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stājas spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

No 2012.gada 1.janvāra:

    Pagarināta priekšlaicīgā pensionēšanās iespēja līdz 2013.gada 31.decembrim, t.i. cilvēki var 2 gadus ātrāk pieprasīt vecuma pensiju (no 60 gadiem), ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

    Pagarināts atvieglojuma piemērošanas termiņš līdz 2013.gada 31.decembrim attiecībā uz pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanu, kas nosaka, ka cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet kuru ienākumi ir bijuši zemāki nekā vidēji valstī pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai nozīmīgajos gados (1996.-1999.) tiek izmantota nevis individuālā apdrošināšanas iemaksu alga, bet gan šajā periodā vidējā alga valstī.

    Sākot ar 2012.gada 1.janvāri nepiešķir piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam, taču tiek saglabātas jau piešķirtās piemaksas esošajā apmērā.

    Līdz 2013.gada 31.decembrim pagarināta iespēja no ātrāka vecuma (kas pakāpeniski no katra gada 1.jūlija tiek paaugstināts par pusgadu līdz tiks sasniegts vispārējais pensionēšanās vecums) pieprasīt vecuma pensiju par darbu sevišķi smagos un sevišķi kaitīgos, kā arī smagos un kaitīgos darba apstākļos, vienlaikus izslēgta iespēja pieprasīt vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem vēl 5 gadus ātrāk.

    Kategorija    Pensionēšanās vecums    Kopējais stāžs    Speciālais stāžs (līdz 1.01.1996)

I saraksts    vīrieši    58,5 (no 01.07.2011)

59 (no 01.07.2012)    20    5 g.

    sievietes    53,5 (no 01.07.2011)

54 (no 01.07.2012)    15    3 g. 9 m.

II saraksts    vīrieši    62 (no 01.07.2008)     10    

    sievietes    58,5 (no 01.07.2011)

59 (no 01.07.2012)    20    5 g.

    Precizēts, ka tiesības uz invaliditātes pensiju ir personām, kurām nav piešķirta, t.sk. priekšlaicīgi, vecuma pensija vai kuras nav sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

    Saglabāsies pašreiz noteiktie vecuma pensiju minimālie apmēri. Tie nevar būt mazāki par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (2011.gadā – vispārīgā gadījumā 45 lati), kam piemērots šāds koeficients:

•    cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 10 gadiem līdz 20 gadiem - 1,1;

•    cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem - 1,3;

•    cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem - 1,5;

•    cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu - 1,7.

Personas apdrošināšanas stāžs    Vecuma pensija

no 10 līdz 20 gadiem     49,5 Ls

no 21 līdz 30 gadiem     58,5 Ls

no 31 līdz 40 gadiem    67,5 Ls

41 gads un vairāk    76,5 Ls

    Valsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā noteiktas tiesības uz vienreizējo pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā arī pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir izdienas pensijas, kas piešķirta saskaņā ar speciālajiem izdienas pensiju likumiem, saņēmējs.

    Cilvēkiem, kuriem izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)", sasniedzot pensionēšanās vecumu, izdienas pensijas vietā tiks piešķirta vecuma pensija, kā tas jau normatīvajos aktos ir noteikts attiecībā uz izdienas pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu „Par izdienas pensijām” un speciālajiem izdienas pensiju likumiem.

    Maksātnespējas procesa administratoram maksātnespējas procesa laikā būs tiesības iesniegt un precizēt darba devēja ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.

    Par cilvēkiem, kuri pašvaldībās veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus no valsts pamatbudžeta, tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 20 procentu apmērā no 50 latiem pensiju apdrošināšani. Tādejādi iepriekš minētais periods tiks ņemts vērā apdrošināšanas stāža aprēķinā vecuma pensijai.

    Cilvēki, kuri veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, ir apdrošināmas pensiju un invaliditātes apdrošināšanu. Savukārt patentmaksātāji, kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir apdrošināmi pensiju apdrošināšanai.

    Darba devēji, kuri nodarbina personas, kurām ir piešķirta valsts vecuma pensija priekšlaicīgi, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par darba ņēmējiem ar ziņu kodu kāds ir darba ņēmējam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.

    Mainās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem (pašnodarbinātajiem, strādājošiem pensionāriem un invalīdiem, u.c.).

    Ģimenes valsts pabalsts līdz 2012.gada 31.decembrim saglabāsies 8 latu apmērā.

    Tiesības uz vecāku pabalstu saglabājas arī gadījumā, ja darba devējs saskaņā ar darba koplīgumā vai darba līgumā noteikto cilvēkam bērna kopšanas atvaļinājuma vai atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, laikā izmaksājis piemaksas, prēmijas, pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi.

    Aprēķinot maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalsta apmērus, cilvēkiem, kuriem likumā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai atvaļinājuma bērna tēvam dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka par iepriekšējo šajā likumā noteikto 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt darba ņēmējam attiecīgi par 12 mēnešu periodu 32 kalendāra mēnešu laikā pirms mēneša, kad iestājies apdrošināšanas gadījums, un pašnodarbinātajam attiecīgi par 12 mēnešu periodu 39 kalendāra mēnešu laikā. Gadījumā, ja likumā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošinātajai personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai atvaļinājuma bērna tēvam dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitot atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai atvaļinājuma bērna tēvam dienas.

    Atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, dienas netiek ieskaitītas kopējo atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dienu skaitā, gadījumos, kad, aprēķinot maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu alga nosaka 70 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

    Bezdarbniekiem, kuriem bezdarbnieka pabalsts piešķirts no 2012.gada 1.janvāra, tas tiks izmaksāts saskaņā ar kārtību, kāda bija spēkā līdz 2009.gada 1.jūlijam, kas nosaka, ka bezdarbnieka pabalstu izmaksā atkarībā no bezdarba ilguma: 1)bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 1 gada līdz 9 gadiem (ieskaitot) – 4 mēnešus;

2) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) – 6 mēnešus

3) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem (ieskaitot) – 9 mēnešus.

    Visu nākamo gadu valsts 50% apmērā līdzfinansēs pašvaldību iztērētos līdzekļus garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta nodrošināšanai. Savukārt līdzfinansējumu 20% apmērā no dzīvokļa pabalstam izlietotajiem līdzekļiem valsts nodrošinās līdz nākamā gada 30.aprīlim.

    Vecāku pabalstu, ģimenes valsts pabalstu, bezdarbnieka stipendiju ņems vērā, izvērtējot klienta materiālo situāciju. Savukārt līdzdarbības pienākumus mērķtiecīgāk pielāgos klientu dažādo situāciju risināšanai.

    Minimālā mēneša darba alga būs 200 lati.

    Pēc 2012.gada 1.janvāra uzņēmumos, kas nodarbojas ar bīstamajiem komercdarbības veidiem, ja tajos ir vairāk par pieciem darbiniekiem, darba vides iekšējo uzraudzību un risku novērtēšanu vairāk nevarēs veikt speciālisti, kuriem nav augstākā izglītība darba aizsardzībā. To varēs darīt, tikai piesaistot kompetento institūciju darba aizsardzības jautājumos, vai arī nodarbinot uzņēmumā darba aizsardzības speciālistu, kas ieguvis profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā.

    Ja 15 gadu veci jaunieši mācās pamatskolā vai vidusskolā un apgūst pamata vai vidējo izglītību (izņemot mācības vakara (maiņu) skolā) izglītības iestādē, viņi nevarēs iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu. Savukārt, ja jaunietis 15 gadu vecumā (attiecinot uz visām personām no 15 gadiem līdz pensijas vecumam vai valsts vecuma pensijas piešķiršanai (tai skaitā priekšlaicīgi)) nemācās pamatskolā vai vidusskolā, viņš kā līdz šim varēs pretendēt uz bezdarbnieka statusu.

    Pašvaldībām līdz 1.aprīlim būs jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra par iepriekšējā gadā papildus īstenotajiem nodarbinātību veicinošajiem pasākumiem, kā arī par kārtējā gadā plānotajām aktivitātēm.

    Bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijis darba ņēmējs, bet likumā noteiktajā 12 mēnešu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā ir bijis atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un darba ņēmēja un darba devēja iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nebija jāveic, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka par 12 mēnešu periodu pirms likumā noteiktā perioda no apdrošināšanas iemaksu algas par pēdējiem mēnešiem, kuros iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt 32 kalendāra mēnešu laikā pirms mēneša, kad persona ieguvusi bezdarbnieka statusu. Bet bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijis darba ņēmējs, taču likumā noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda daļā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un darba ņēmēja un darba devēja iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nebija jāveic, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitot bērna kopšanas atvaļinājuma, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dienas.

No 2012.gada janvāra otrās puses:

    Bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bez darba, 4 mēnešus varēs piedalīties algotos pagaidu sabiedriskos darbos pašvaldībās. Darba vietas varēs izveidot pašvaldību institūcijās, izņemot pašvaldību komercsabiedrības, biedrībās vai nodibinājumos. Bezdarbnieks, piedaloties algotos pagaidu sabiedriskos darbos, saņems ikmēneša atlīdzību 100 latu apmērā.

Valsts nodrošinās šādu atbalstu:

o    bezdarbnieku atalgojumu un valsts sociālo apdrošināšanu pensijām

o    izdevumu segšanu par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem

o    izdevumu segšanu par bezdarbnieku apdrošināšanu nelaimes gadījumiem

o    dotāciju pasākuma darbu koordinētājam 90 Ls apmērā.

Atbalsts bezdarbniekiem

Lai atbalstītu bezdarbniekus, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem, no 2012.gada janvāra ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu bezdarbnieki pašvaldībās varēs iesaistīties algotos pagaidu sabiedriskajos darbos.

Pagaidu darbos varēs iesaistīties cilvēki, kas NVA kā bezdarbnieki ir reģistrējušies vismaz 6 mēnešus un nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai vecuma pensiju. Veikt mazkvalificētus sabiedriskos darbus pašvaldībā vai nevalstiskā organizācijā, ja tā būs vienojusies ar pašvaldību par sadarbību varēs līdz 4 mēnešiem, par paveikto ik mēnesi saņemot 100 latus.

Par bezdarbnieku tiks veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensijas apdrošināšanai, kā arī bezdarbnieki tiks apdrošināti pret nelaimes gadījumiem.

Ministru Kabineta iesniegtie grozījumi likumā par "Valsts pensijām" un "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"

2011. gada 28. aprīlī Saeima nodeva izvērtēšanai grozījumus likumā par "Valsts pensijām" un "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" Sociālo un darba lietu komisijai, kā atbildīgajai komisijai. Šaja sakarā LBAS sagatavoja savus atzinumus un nosūtīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

* Priekšlikumi likumprojektam ”Grozījumi likumā „ Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””

* Priekšlikumi likumprojektam”Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””

2011. gada 27.aprīlī     

LBAS VALDES LĒMUMS

RĪGĀ

Par parakstu vākšanu referendumam sakarā ar

atsevišķu pabalstu apmēru ierobežojumu saglabāšanu

līdz 2014.gada 31.decembrim.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Valde, izvērtējot sociāli ekonomisko situāciju valstī , reālo valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem, demogrāfiskas situācijas uzlabošanai veicinošo pasākumu valsts finansiālo nodrošinājumu , Valdības iniciētās un Saeimā 2011.gada 14.aprīlī pieņemtās izmaiņas likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012. gadam”, „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kuras paredz maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un bezdarbnieka pabalstu apmēru ierobežojumu saglabāšanu līdz 2014.gada 31.decembrim,

nolemj :

1.    atbalstīt parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumiem „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam””, „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””;

2.    aicināt visus arodbiedrību biedrus, strādājošos cilvēkus un bezdarbniekus aktīvi iekļauties parakstīšanās akcijā, aicinot līdzi arī savu ģimeņu locekļus, radus, paziņas un kaimiņus;

3.    informāciju ievietot LBAS mājas lapā.

Priekšsēdētājs         P.Krīgers      

Informācija

saistībā ar parakstu vākšanu referendumam sakarā ar atsevišķu pabalstu apmēru ierobežojumu saglabāšanu līdz 2014.gada 31.decembrim .

1.Saskaņā ar 01.12.2009.grozījumiem likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” ja pabalsta(slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku, bezdarbnieku) apmērs vienā kalendāra dienā pārsniedz 11,51 latu, tad piešķirtais pabalsts dienā ir11,51 lats un 50% no summas virs 11,51 lata.

2. Saskaņā ar MK 2011.gada 28.februāra un 1.marta sēdē doto uzdevumu, Labklājības ministrijai līdz 2011.gada 18.martam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2011.gadam"" paketē grozījumus likumā "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam", paredzot pagarināt minētā likuma darbības termiņu līdz 2014.gada beigām" (prot. Nr.13, 41.§ 5.punkts).

3.14.04.2011.Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam", "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" un "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kuri iekļauti budžeta grozījumos pavadošo likumu paketē, paredzot, ka pabalsta apmēru ierobežojumi tiks saglabāti līdz 2014.gada 31.decembrim.

Balsošanas rezultāti

(Grozījumi likumā “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” 2.lasījums, steidzams)

    Vārds    Frakcija    Balss              Vārds    Frakcija    Balss

    PAR: 52                   50.    Jānis Vucāns    ZZS    Par

1.    Arvils Ašeradens    Vienotība    Par         51.    Didzis Zemmers    ZZS    Par

2.    Dzintars Ābiķis    Vienotība    Par         52.    Oskars Zīds    ZZS    Par

3.    Solvita Āboltiņa    Vienotība    Par              PRET: 34         

4.    Aija Barča    ZZS    Par         1.    Jānis Ādamsons    SC    Pret

5.    Silva Bendrāte    Vienotība    Par         2.    Imants Jānis Bekešs    PLL    Pret

6.    Andris Bērziņš (Vidzeme)    ZZS    Par         3.    Andris Bērziņš (Rīga)    PLL    Pret

7.    Andris Bērziņš (Zemgale)    ZZS    Par         4.    Gaidis Bērziņš    VL-TB/LNNK    Pret

8.    Augusts Brigmanis    ZZS    Par         5.    Aleksejs Burunovs    SC    Pret

9.    Andris Buiķis    Vienotība    Par         6.    Boriss Cilevičs    SC    Pret

10.    Andis Caunītis    Vienotība    Par         7.    Einārs Cilinskis    VL-TB/LNNK    Pret

11.    Ingrīda Circene    Vienotība    Par         8.    Jānis Dombrava    VL-TB/LNNK    Pret

12.    Ingmārs Čaklais    Vienotība    Par         9.    Raivis Dzintars    VL-TB/LNNK    Pret

13.    Ilma Čepāne    Vienotība    Par         10.    Sergejs Fjodorovs    SC    Pret

14.    Lolita Čigāne    Vienotība    Par         11.    Valentīns Grigorjevs    SC    Pret

15.    Ints Dālderis    Vienotība    Par         12.    Aleksejs Holostovs    SC    Pret

16.    Aivars Dronka    ZZS    Par         13.    Aleksandrs Jakimovs    SC    Pret

17.    Ina Druviete    Vienotība    Par         14.    Andrejs Klementjevs    SC    Pret

18.    Māris Dzelzskalns    ZZS    Par         15.    Ivans Klementjevs    SC    Pret

19.    Rihards Eigims    ZZS    Par         16.    Valērijs Kravcovs    SC    Pret

20.    Guntars Galvanovskis    Vienotība    Par         17.    Māris Kučinskis    PLL    Pret

21.    Iveta Grigule    ZZS    Par         18.    Inese Laizāne    VL-TB/LNNK    Pret

22.    Dzintra Hirša    Vienotība    Par         19.    Igors Meļņikovs    SC    Pret

23.    Ojārs Ēriks Kalniņš    Vienotība    Par         20.    Ņikita Ņikiforovs    SC    Pret

24.    Rasma Kārkliņa    Vienotība    Par         21.    Imants Parādnieks    VL-TB/LNNK    Pret

25.    Jānis Klaužs    ZZS    Par         22.    Igors Pimenovs    SC    Pret

26.    Janīna Kursīte-Pakule    Vienotība    Par         23.    Dzintars Rasnačs    VL-TB/LNNK    Pret

27.    Ainars Latkovskis    Vienotība    Par         24.    Dmitrijs Rodionovs    SC    Pret

28.    Imants Viesturs Lieģis    Vienotība    Par         25.    Artūrs Rubiks    SC    Pret

29.    Liene Liepiņa    Vienotība    Par         26.    Raimonds Rubiks    SC    Pret

30.    Aleksejs Loskutovs    Vienotība    Par         27.    Aleksandrs Sakovskis    SC    Pret

31.    Ingmārs Līdaka    ZZS    Par         28.    Rita Strode    PLL    Pret

32.    Klāvs Olšteins    Vienotība    Par         29.    Ainārs Šlesers    PLL    Pret

33.    Dace Reinika    ZZS    Par         30.    Jānis Tutins    SC    Pret

34.    Jānis Reirs    Vienotība    Par         31.    Guntis Ulmanis    PLL    Pret

35.    Dana Reizniece    ZZS    Par         32.    Edgars Zalāns    PLL    Pret

36.    Uģis Rotbergs    Vienotība    Par         33.    Mihails Zemļinskis    SC    Pret

37.    Guntis Rozītis    ZZS    Par         34.    Igors Zujevs    SC    Pret

38.    Inguna Rībena    Vienotība    Par              ATTURAS: 1         

39.    Ansis Saliņš    Vienotība    Par         1.    Andris Šķēle    PLL    Atturas

40.    Kārlis Seržants    ZZS    Par              NEBALSO: 8         

41.    Edvards Smiltēns    Vienotība    Par         1.    Valērijs Agešins    SC    Nebalsoja

42.    Vitauts Staņa    ZZS    Par         2.    Sergejs Dolgopolovs    SC    Nebalsoja

43.    Jānis Strazdiņš    ZZS    Par         3.    Nikolajs Kabanovs    SC    Nebalsoja

44.    Kārlis Šadurskis    Vienotība    Par         4.    Visvaldis Lācis        Nebalsoja

45.    Laimis Šāvējs    ZZS    Par         5.    Ivans Ribakovs    SC    Nebalsoja

46.    Staņislavs Šķesters    ZZS    Par         6.    Juris Silovs    SC    Nebalsoja

47.    Ilze Vergina    Vienotība    Par         7.    Jānis Urbanovičs    SC    Nebalsoja

48.    Ilze Viņķele    Vienotība    Par         8.    Dzintars Zaķis    Vienotība    Nebalsoja

49.    Aivars Volfs    Vienotība    Par                        

4. 37 Saeimas deputāti, izmantojot Satversmē noteiktās tiesības, pieprasīja Valsts prezidentam apturēt Saeimas pieņemto likumu grozījumu publicēšanu uz diviem mēnešiem( Satversme 72.pants paredz, ka prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 6.panta pirmā daļa paredz, ka, ja prezidents ir apturējis likuma publicēšanu, viņam ne vēlāk kā 11.dienā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, jāpaziņo apturētā likuma teksts un lēmums par likuma publicēšanas apturēšanu).

5. Valsts prezidenta 2011.gada 19.aprīļa paziņojums Nr.9 par likuma "Grozījumi likumā "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam"", "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" un "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" publicēšanas apturēšanu.

6. CVK 2011.gada 19.aprīlī pieņēma lēmumu ( lēmums Nr.5) par parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumiem „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam””, „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.

Parakstu vākšana notiks no 18.maija līdz 16.jūnijam. Ja tiks savākti vismaz 153 232 vēlētāju paraksti, notiks referendums.

Valdības pozīcija.

√ Nosakot šādus ierobežojumus, speciālajā budžetā tiek iegūti papildu līdzekļi 2013.gadā - 25,83 miljoni latu un 2014.gadā - 26,42 miljoni latu.

Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta deficīts :2010.gadā– 335,8 milj. lati, 2011.gadā plānots – 237,4 milj. lati, 2012.gadā – 210,9 milj. lati. Prognozēts, ja pabalstu ierobežojumi tiktu atcelti, tad 2013. un 2014.gadā sociālajā budžetā būtu jāmeklē papildu līdzekļi vairāk kā 50 milj. latu apmērā.

√2011.gada februārī maternitātes pabalstu saņēma 2559, paternitātes pabalstu – 556, vecāku pabalstu – 10 591, slimības pabalstu – 29 238, bezdarbnieka pabalstu – 38 990 cilvēki.

√ Vidējais pabalsta apmērs š.g. februārī bija: maternitātes -736,28 lati, paternitātes – 121,27 lati, vecāku – 383,35 lati, slimības – 172,30 lati, bezdarbnieku – 111,32 lati.

√Sociāli apdrošināto personu skaits (darba ņēmēji un pašnodarbinātie), kurām ienākumi 2010.gada 11 mēnešos bija virs noteiktajiem pabalstu griestiem, bija 40%.

√Ierosinājums pagarināt pabalstu ierobežojumu termiņu līdz 2014.gada beigām valsts budžeta grozījumu paketē tika iekļauts pēc starptautisko aizdevēju, Eiropas komisijas prasības.

√Finanšu ministrs A. Vilks uzskata, ka atsevišķu pabalstu apmēru ierobežojumiem vajadzētu būt spēkā līdz brīdim, kamēr Latvija pievienosies eirozonai.

√Ar pabalstu izmaksu īslaicīgu ierobežošanu valsts neatsakās no personām Satversmes 109.pantā garantēto tiesību uz sociālo nodrošinājumu nodrošināšanas un 110.pantā noteiktā pienākuma sniegt atbalstu ģimenei īstenošanas, bet tikai paredz šā atbalsta sniegšanu apmērā, kas ir līdzsvarots ar valsts budžeta iespējām.

√ Ar normatīvo regulējumu ir ievērots tiesiskās paļāvības princips (Satversmes 1.panta), jo saskaņā ar likumu "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" minētie ierobežojumi darbojas līdz 2012.gada 31.decembrim, bet jaunais regulējums tiks piemērots ar 2013.gada 1.janvāri. Līdz ar to normatīvais regulējums paredz pietiekami ilgu pārejas periodu, lai personas, kuras būs maternitātes pabalstu, paternitātes pabalstu, vecāku pabalstu, slimības pabalstu un bezdarbnieka pabalstu saņēmēji, laicīgi būtu informētas un varētu rēķināties ar jauno normatīvo regulējumu.

Saeimas opozīcijas deputātu pozīcija.

√Valdības lēmums noteikt ierobežojumus sociālā atbalsta saņemšanai turpmākajos gados nesīs ilgtermiņa negatīvas sekas Latvijas cilvēkiem un tautsaimniecībai. Šie ierobežojumi skar tik svarīgas lietas kā māmiņu algas, atbalstu bez darba esošajiem un apdrošināšanu slimības gadījumā ( apvienības "Par Labu Latviju" paziņojums).

√Cilvēki, maksājot nodokļus, rēķinās ar to, ka riska gadījumā adekvāts atbalsts no valsts būs pieejams. Pieņemot lēmumus par pabalstu ierobežošanu, paļāvība valstij tiks iedragāta. Cilvēki zaudēs motivāciju maksāt nodokļus, tādējādi tiks veicināta gan "ēnu ekonomika", gan iedzīvotāju emigrācija.

Informācijai:

-Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam. Ģimenes valsts politikas virsmērķis ir veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību. Pamatprincipi ģimenes valsts politikas veidošanā: ģimenes kā sociālas un ekonomiskas vērtības princips – dot būtisku pienesumu valsts spējai nodrošināt iedzīvotājiem Satversmē un citos tiesību aktos noteiktās tiesības; ģimenei labvēlīgas valsts attīstības plānošanas princips – valsts nozaru politikas tiek plānotas, lai veicinātu tādu sociālo un ekonomisko apstākļu veidošanos, kas atbilst ģimenes vajadzībām un interesēm un sekmē dzimstību kā valsts ilgtermiņa attīstības un stabilitātes priekšnoteikumu; ģimenes vajadzībām atbilstoša atbalsta princips – valsts un pašvaldības, veidojot ģimenes atbalsta sistēmu, nodrošina tās pieejamību visos svarīgākajos brīžos, atkarībā no ģimenes stāvokļa un vajadzībām u.c. Pasākumu reālais finansiālais atbalsts plānots tikai no 2013.gada.

-CSP dati apliecina, ka dzimstība Latvijā turpina strauji samazināties: 2010.gadā piedzimuši par 11% mazāk bērnu nekā 2009.gadā (par 2457 bērniem mazāk); dzimstības koeficients noslīdējis: 1,15 bērniem ģimenē.

-"Demogrāfija ir viena tēma, bet sekas un risinājumi nav tikai strikti demogrāfiski. Cilvēkiem jārada drošība par bērnu nākotni, to var darīt ar dažādiem veidiem, politiski jāizvēlas ar kādiem. Piemēram, arī ļaujot rūpēties par saviem radiniekiem, kas ir veci un slimi. Mūsu likumos šādas iespējas nav,", un vēl „pašreizējās politiķu iniciatīvas vērtējamas kā "kaitinoša trobele" un temats, ar ko veidot sabiedriskās attiecības”, tā SAK vadītājs Roberts Ķīlis.

-Š.g.janvārī un februārī reģistrētā bezdarba līmenis sastādīja 14,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, bet martā - 14,4%. Marta beigās 65 399 jeb 40% no reģistrētajiem bezdarbniekiem bija ilgstošie bezdarbnieki, bezdarbnieku pabalstus saņēmuši 38 312 cilvēki jeb 23,4% no reģistrētajiem bezdarbniekiem.

-2010.gada ceturtajā ceturksnī turpināja palielināties to nodarbināto skaits, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas mēnesī bijusi līdz 200 latiem, sasniedzot 40,3% visu darba ņēmēju kopskaitā( CSP dati).

-vecuma pensiju izmaksas martā sastādīja -90,1 miljons latu, invaliditātes pensiju – 8,3 miljoni latu; slimības pabalstiem – 5,7 miljoni latu, vecāku pabalstiem – 3,6 miljoni latu, maternitātes pabalstiem – 1,4 miljoni latu un bezdarbnieka pabalstiem – 3,9 miljoni latu( VSAA dati).

LM informē par pabalstu apmēriem ar un bez ierobežojumiem

Lai ikviens iedzīvotājs varētu uzzināt savu iespējamo vecāku, maternitātes, paternitātes, slimības un bezdarbnieka pabalsta apmēru ar un bez pabalstu griestiem, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi apkopojošu informāciju par minēto pabalstu apmēriem.

Ar tabulu var iepazīties LM mājas lapā sadaļā Aktuāli http://www.lm.gov.lv/news/id/2694.

Saņemta Saeimas priekšsēdētājas S. Āboltiņas atbilde uz LBAS vēstuli par likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

* Vēstuli lasiet šeit

Būtiskākas izmaiņas sociālās drošības jomā 2011.gadā:

√ valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme darba ņēmējam vispārīgajā gadījumā būs 35,09%, no tiem darba devējs maksās 24,09%, bet darba ņēmējs - 11%;

√2.pensiju līmenī novirzīs iemaksas 2% apmērā;

√persona ir apdrošināta pensijām (izņemot invaliditātes pensiju), ja darba devējs ir faktiski nomaksājis sociālās apdrošināšanas iemaksas . Izmaiņas attiecas uz iemaksām, kas veiktas par periodu no 2011.gada 1.janvāra. Ja darba devējs nebūs faktiski veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, persona, sasniedzot pensijas vecumu, pati varēs tās nomaksāt;

√ ja darba devējs būs pieķerts darbinieku nodarbinot nereģistrēti, nodokļu administrācija piedzīs sociālās apdrošināšanas iemaksas par 3 mēnešu periodu

√ līdz 2013.gadam pensijas, kā arī atlīdzības par darbspēju un apgādnieka zaudējumu netiks indeksētas;

√ paredzēta valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipam ( daļēji ir ņemts vērā LBAS priekšlikums) atbilstoša bezdarbnieka pabalsta izmaksa par pēdējiem pieciem vai trim mēnešiem.

1.Bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem (ieskaitot) bezdarbnieka pabalstu pēdējos piecus mēnešus izmaksās šādā apmērā:

- divus mēnešus - 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 75 % no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,

- pēdējos trīs mēnešus - 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 50 % no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) bezdarbnieka pabalstu pēdējos trīs mēnešus izmaksās 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 50 % no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta;

√ Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošinās izdienas pensiju administrēšanu (Iekšlietu ministrijas, prokuroru, diplomātu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Kultūras ministrijas un tiesnešu, t.sk., arī speciālo piemaksu pie vecuma pensijas administrēšanu tiem cilvēkiem, kuri dienējuši Latvijas policijā un Latvijas Robežsargu brigādē un kuru dienestu pārtraukusi Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā);

√ spēkā stājas Invaliditātes likums saskaņā ar kuru:

-līdz 18 gadu vecumam invaliditāti noteikt bez iedalījuma grupās, t.i., bērna invalīda statuss tiks noteikts līdz 18 gadu vecumam;

-noteikt prognozējamu invaliditāti un personām ar prognozējamu invaliditāti nodrošināt tiesības prioritāri saņemt no valsts budžeta apmaksātus ārstniecības, kā arī sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam;

- valsts apmaksātas psihologa konsultācijas bērnam un viņa vecākiem tajās ģimenēs, kurās bērnam pirmo reizi tiek noteikta invaliditāte;

- personām ar 1.grupas redzes invaliditāti, kuras nesaņem valsts pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, izsniegt pabalstu par asistenta nodrošināšanu 10 stundas nedēļā 12 latu apmērā. Minēto pabalstu izmaksās Nodarbinātības valsts aģentūra. Likuma darbības nodrošināšanai tiks pieņemti reglamentējoši MK noteikumi.

√ atbilstīgi grozījumiem likumā „Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums” ģimene (personas) ir atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniegs 90 latus; netiks vērtēts tas, cik ilgi ģimenes (personas) īpašumā atrodas vienīgais automobilis; sociālajam dienestam būs iespēja no jauna izvērtēt ģimenes (personas) materiālo situāciju, ja būtiski mainīsies ģimenes (personas) materiālā un sociālā situācija u.c. nosacījumi.

Latvijas un Krievijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā

2011. gada 19. janvārī stājas spēkā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā. Līgums regulē personas sociālo apdrošināšanu, ja tā dodas strādāt uz otru valsti, tiesības uz atsevišķiem pabalstiem, kā, piemēram, bezdarbnieka pabalstu vai sociālā nodrošinājuma pabalstu, pensijām u.c.

* Latvijas - Krievijas līguma par sadarbību sociālās drošības jomā skaidrojumi

Par grozījumiem likumā „Par sociālo apdrošināšanu”

LBAS savā vēstulē Saeimas priekšsēdētājai S. Āboltiņas kundzei vērš uzmanību, ka 2010.gadā Labklājības ministrijas izstrādātā un Valdībā akceptētā Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes nodrošināšanu ilgtermiņa kā vienu no sociālās apdrošināšanas budžeta stabilizējošiem faktoriem paredz tiesību ierobežošanu uz pensijām. Proti, ka persona ir apdrošināta pensijām tikai tad, ja darba devējs ir faktiski nomaksājis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Arodbiedrības uzskata, ka šī iniciatīva ir klāja pretrunā ar 13.03.2001. Satversmes tiesas spriedumu un 15.09.2004.Valdības apstiprināto Koncepciju par darba ņēmēju tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja darba devējs nav samaksājis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālo nodokli). Par šā priekšlikuma neatbilstību Satversmes tiesas spriedumam arodbiedrības vairākkārt ir norādījusi gan valdībai, gan Saeimai.

* LBAS vēstule Saeimas priekšsēdētājai S.Āboltiņai par likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

* LBAS priekšlikumi Saeimai par 2011.gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketi

Par grozījumiem

likumā „Par valsts pensijām”

likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”

likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Sekojošie priekšlikumi iesniegti Saeimā. 

Priekšlikumu būtība:

1. Saglabāt tiesības uz vecuma pensijām par darbu kaitīgos un smagos un sevišķi kaitīgos un seviški smagos darba apstakļos (kompromisa variants LM priekšlikumam).

2. Nodrošināt pensiju indeksāciju, saglabāt piemaksu pie pensijām par nostrādātiem gadiem līdz 1996. gadam, personām, kuru pensiju apmēri nepārsniedz 135 latus (kompromisa variants LM priekslikumam).

3. Atsevišķām personu kategorijām saglabāt tiesības uz garantēto minimālo pensiju, kā arī tiesības uz priekšlaicīgo pensiju

4. Paredzēt lielāku atbalstu personām (lielākā daļa no viņiem jaunieši) bezdarba gadījumos.

5. Nodrošināt sociālās apdrošināšanas principa ievērošanu attiecībā uz personām, par kurām darba devējs nav veicis vai veicis valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas nepilnā apmērā.

6. Nepielaut darba algas nodokļa sloga palielināšanu darba ņēmējam u.c. (sk. tālāk)

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) iepazinās ar LR Saeimas 1.lasījumā pieņemtajiem augstāk minētājiem likumprojektiem un ierosina sekojošo:

1. Likumprojekts „Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"”(dok. Nr.171,171A)

Papildināt:

30.panta. 4. daļu izteikt šādā redakcijā:

(4) Pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju, taču ne agrāk kā 6 mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un pensijas piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

Pārejas noteikumos:

Svītrot tekstu: „aizstāt 9.punktā vārdus "saglabājot tiesības" ar vārdiem un skaitļiem „līdz 2011.gada 31.decembrim saglabājot tiesības””;

Svītrot tekstu: aizstāt 15.punktā skaitļus un vārdus "2009.gadā un 2010.gadā" ar vārdiem un skaitļiem "no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim".

Papildināt:

15. punktu izteikt šādā redakcijā:

„Ar 2011.gada 1.janvāri līdz 2015.gada 31.decembrim pensijas , kuru apmērs nepārsniedz 135Ls tiek indeksētas vienreiz gadā ar patēriņa cenu indeksu „.

    Svītrot tekstu: „aizstāt 41.punktā vārdus "(pārrēķinot) pensiju, piešķir" ar vārdiem un skaitļiem "(pārrēķinot) pensiju, līdz 2011.gada 31.decembrim piešķir";

    Svītrot tekstu: „aizstāt 41.punktā skaitli un vārdu „2012.gada" ar skaitli un vārdu "2011.gada";

Papildināt:

ar 29. punktu šādā redakcijā :

29. Līdz 2015.gada 31.decembrim personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuras nav obligāti sociāli apdrošināmajās personas (darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), divus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu) ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, bet vīriešiem — ne agrāk kā no 60 gadu vecuma.

ar 34. punktu šādā redakcijā :

34. Līdz 2015.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:

1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, -1,1;

2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, -1,3;

3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu,- 1,5.

ar 41.punktu šādā redakcijā:

41. Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju un kuru pensijas apmērs nav lielāks par 135 latiem, piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu.

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir un izmaksā piemaksu, kā arī nosaka tās apmēru, kas laika periodā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim nedrīkst būt mazāka par 0,70 latiem.

svītrot 46.punktā skaitļus un vārdus „ līdz 2005.gada 1.jūlijam „

2. Likumprojekts„„Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (dok. Nr.172, 172A)

Papildināt:

Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

„9.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksa atkarībā no bezdarba ilguma

(1) Kopējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas.

(2) Ja 12 mēnešu periodā personai bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, tas piešķirams, ņemot vērā iepriekšējo šajā periodā piešķirto bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu. Ja par konkrēto personu šajā 12 mēnešu periodā ne mazāk kā deviņus mēnešus ir veiktas vai bija jāveic iemaksas bezdarba gadījumam, bezdarbnieka pabalsts piešķirams vispārējā kārtībā.

(3) Bezdarbnieka pabalstu izmaksā atkarībā no bezdarba ilguma:

1) pirmos trīs mēnešus — pilnā apmērā;

2) nākamos trīs mēnešus — 75 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra;

3) pēdējos trīs mēnešus — 50 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra.”

Izteikt 13.panta 2.daļu šādā redakcijā:

(2) Apbedīšanas pabalstu piešķir, ja pabalsts pieprasīts 6 mēnešu laikā no bezdarbnieka nāves dienas.

Svītrot tekstu:

„Pārejas noteikumos:

izteikt 12.punkta 2.apakšpunkta "c" apakšpunktu šādā redakcijā:

"c) turpmākos divus mēnešus – 45 lati mēnesī, bet ne vairāk kā 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,";

papildināt 12.punkta 2.apakšpunktu ar "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) pēdējos trīs mēnešus – 45 lati mēnesī, bet ne vairāk kā 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta;";

izteikt 12.punkta 3.apakšpunkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) pēdējos trīs mēnešus – 45 lati mēnesī, bet ne vairāk kā 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.";

papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

3. Likumprojekts Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

(dok. Nr. 174, 174A)

izteikt 5.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Persona ir sociāli apdrošināta un tai (par to) ir jāveic obligātās iemaksas, sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi šā panta pirmajā daļā minēto statusu, izņemot pašnodarbinātā statusu.

Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 33,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 9 procentus – darba ņēmējs."

Pārejas noteikumos:

Svītrot tekstu:

papildināt pārejas noteikumus ar 49. un 50.punktu šādā redakcijā:

"49. Grozījumi šā likuma 5.panta ceturtajā daļā attiecībā uz personas kā sociāli apdrošinātas personas statusu pensiju apdrošināšanai atkarībā no faktiski veiktajām obligātajām iemaksām piemērojami obligātajām iemaksām, kas veiktas par periodu no 2011.gada 1.janvāra.

50. Grozījumi šā likuma 18.panta pirmajā daļā par obligātās iemaksu likmes noteikšanu 35,09 procentu apmērā, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 11 procentus – darba ņēmējs, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī."

Ministru kabinets š.g. 30 novembrī apstiprināja:

Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes 2010.gada 6.-7. decembra sanāksmē izskatāmajos jautājumos:

- Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma projekts par aktīvas novecošanas un solidaritātes starp paaudzēm Eiropas gadu (2012) (pozīcija Nr.2);

- Padomes secinājumu projekts „Nodarbinātības politika izaugsmei, zema oglekļa satura, resursu efektīvai un zaļai ekonomikai” (pozīcija Nr.2);

- Padomes secinājumu projekts „Darba spēka un sabiedrības novecošanās ietekme uz nodarbinātības politikām” (pozīcija Nr.2);

- Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.-2015.gadam (pozīcija Nr.2);

- Padomes secinājumu projekts par sociālo dimensiju integrētās „ES 2020” stratēģijas kontekstā (pozīcija Nr.1);

- Pensiju sistēmu nākotne (pozīcija Nr.1);

- Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi (pozīcija Nr.2).

Veselības aprūpe, pensijas, sociālais nodrošinājums.

ES pilsoņi iegūs no ES koordinācijas noteikumiem

Brisele, 2010. gada 23. novembrī: šobrīd visās ES valstīs tiek ieviestas jaunās regulas sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, kas stājās spēkā 2010. gada maijā. Pārmaiņu sakarā Eiropas Komisija uzsāk ES mēroga informācijas kampaņu, lai Eiropas pilsoņi būtu lietas kursā par savām sociālās apdrošināšanas tiesībām.

No jaunajiem ES likumiem iegūst visi tie, kas pārceļas uz pastāvīgu dzīvi citā ES valstī, plāno tur neilgu laiku strādāt vai mācīties, kā arī tie, kas ceļo, lai kārtotu biznesa darījumus vai atpūstos.

Saskaņā ar jaunākajiem Eurobarometer pētījumiem viens no desmit eiropiešiem apgalvo, ka ir savulaik strādājis citā valstī (ES vai arī ārpus tās robežām), trīs procenti ir dzīvojuši citā valstī, bet nav tur strādājuši, un viens procents eiropiešu ir agrāk strādājuši citā valstī, bet nav apmetušies tur uz pastāvīgu dzīvi. Aptuveni 11,3 miljonu ES pilsoņu jeb 2,3 % no visiem ES iedzīvotājiem dzīvo citā dalībvalstī, kas nav viņu dzimtene. Ik dienu vairāk nekā 750 000 cilvēku šķērso robežu, dodoties uz darbu. Nesen apkopotie dati parāda, ka šobrīd aptuveni 187 miljoniem (37 %) eiropiešu ir Eiropas Veselības apdrošināšanas karte, kas garantē viņiem tiesības uz veselības aprūpi viņu pagaidu uzturēšanās laikā Eiropā. Visiem šiem ES pilsoņiem, kam potenciāli nākas saskarties ar 31 dažādas valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu, koordinācija būs būtisks ieguvums.

Lai atvieglotu dzīvi miljoniem ES pilsoņu, kas apmetas uz dzīvi citur Eiropā, un ļautu viņiem saglabāt tiesības uz bezdarbnieku pabalstiem, bērnu kopšanas pabalstiem, veselības aprūpi vai pensijām, šovasar (2010. gada maijā) tika pieņemta jauna un moderna koordinācijas sistēma, kas paātrina sociālās nodrošināšanas informācijas apmaiņu. ES pilsoņi iegūs no tā, ka saruks nepieciešamo dokumentu skaits un pabalstu aprēķiniem un izmaksai nepieciešamais laiks.

Kas ir sociālā nodrošinājuma koordinēšana?

ES likumi sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā neievieš jaunas sociālā nodrošinājuma tiesības, bet gan garantē to, lai cilvēkiem, kas maina dzīvesvietu Eiropas robežās (27 dalībvalstīs, Īslandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē), tiktu saglabātas tiesības saņemt slimības pabalstus, pensijas, bezdarbnieku pabalstus un ģimenes pabalstus. Katra valsts var pilnīgi brīvi noteikt savu sociālā nodrošinājuma sistēmu, un tas izraisa dažādu sistēmu mozaīkas, jo likumi katrā valstī manāmi atšķiras. Sociālā nodrošinājuma koordinēšana ir tilts, kas savieno dažādu valstu sociālā nodrošinājuma sistēmas; tās mērķis ir gādāt, lai cilvēki nepiedzīvotu zaudējumus, izvēloties dzīvot vai strādā citā valstī.

Kas iegūst no koordinēšanas?

No ES sociālā nodrošinājuma koordinācijas likumiem iegūst visi tie, kas pārceļas uz pastāvīgu dzīvi citā ES valstī, plāno tur neilgu laiku strādāt vai mācīties, kā arī tie, kas ceļo, lai kārtotu biznesa darījumus vai atpūstos.

Kā? Anita ir strādājusi valstī A, B un C.

    Valstī A jānostrādā 15 gadi, lai saņemtu pensiju: viņa ir nostrādājusi 14.

    Valstī B ir jānostrādā 5 gadi: viņa ir nostrādājusi 4.

    Valstī C ir jānostrādā 10 gadi: viņa ir nostrādājusi 7.

Anita ir nostrādājusi 25 gadus, bet saskaņā ar nacionālo likumdošanu valstīs, kurās viņa ir strādājusi, viņai nepienāktos pensija! ES koordinācijas likumi rada sistēmu, lai no tā izvairītos, pateicoties nostrādātā laika periodu apkopojuma principam. Citiem vārdiem sakot, katrā no šīm trim valstīm, aprēķinot pensiju, tiks ņemts vērā kopējais jebkurā no 31 valsts nostrādāto gadu skaits (par ko pienākas pensija). Anita saņems pensiju katrā valstī saistībā ar nostrādāto gadu skaitu konkrētajā valstī.

Darba meklētāji un pensionāri

Bezdarbnieki, kas dodas meklēt darbu citā ES valstī, var vērsties savā vietējā sociālā nodrošinājuma nodaļā, lai nokārtotu bezdarbnieku pabalsta saņemšanu vismaz trīs mēnešus, un šo pabalsta maksāšanas periodu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem. Saskaņā ar 2009. gadā veikto īpašo Eurobarometer (337) pētījumu par ģeogrāfiskā darba tirgus mobilitāti, aptuveni viens no pieciem eiropiešiem (17 %) apsvēra domu doties strādāt uz ārzemēm.

Ikvienam, kurš savas darba karjeras laikā ir strādājis vairākās ES valstīs, ir jāsummē veikto apdrošināšanas maksāšanas periodi šo valstu sociālā nodrošinājuma sistēmās, lai saņemtu pilnu pensiju. Tāpat arī eiropieši, kas, dodoties pensijā, nolemj pārcelties uz citu valsti, saglabās tiesības saņemt pensiju pat ja viņi nebūs strādājuši vai nebūs veikuši sociālos maksājumus šajā valstī. Ik gadu aptuveni 250 000 cilvēku, dodoties pensijā, “eksportē” daļu no savām pensijas tiesībām, jo viņi ir strādājuši vairāk nekā vienā ES valstī.

Tūristi, sezonstrādnieki un biznesa ceļotāji

Vasaras mēnešos miljoniem eiropiešu dodas atpūsties uz kādu citu Eiropas valsti. Daudzi citi neilgu laiku strādā pagaidu darbu kādā citā ES dalībvalstī. Ja viņiem ceļojuma laikā ir nepieciešama veselības aprūpe, jo viņi ir cietuši nelaimes gadījumā vai saslimuši, viņus aizsargā sociālā nodrošinājuma koordinācijas likumi. Ikvienam, kam īslaicīgas uzturēšanās laikā citā ES valstī ir radusies nepieciešamība izmantot veselības aprūpes dienestu pakalpojumus, Eiropas Veselības apdrošināšanas karte garantē šādu iespēju. Veselības aprūpe tiek nodrošināta līdzvērtīgi kā citiem konkrētās dalībvalsts iedzīvotājiem. Līdz šim ir izsniegts aptuveni 187 miljonu (37 % iedzīvotāju) Eiropas Veselības apdrošināšanas karšu.

Kā izplatīt informāciju?

Eiropas Komisija uzsāk Eiropas līmeņa informācijas kampaņu, kuras devīze ir “Eiropa ir vieta Jūsu iespējām”, lai cilvēki būtu informēti par savām sociālā nodrošinājuma tiesībām, dzīvojot, strādājot, mācoties, ceļojot vai dodoties pensijā citā ES valstī.

Kāpēc tieši tagad tiek runāts par šīm tiesībām?

Pirmkārt, Barozu vadītās Komisijas prioritāte ir gādāt, lai pilsoņiem, pārvietojoties ES robežās, nebūtu jāsaskaras ar liekiem šķēršļiem. Pilsoņu informētības veicināšana ir svarīgs solis šajā virzienā.

Otrkārt, 2010. gada 1. maijā tika apstiprināti jauni noteikumi, lai modernizētu pastāvošos noteikumus, kas koordinē sociālā nodrošinājuma jomu Eiropā. Tāpēc bija nepieciešams aktualizēt informāciju un padarīt to pieejamāku. Informācijas kampaņa ir viens no pasākumiem, kas ir vērsti šī mērķa sasniegšanai.

Par ko ir runa jaunajos likumos?

2010. gada maijā uzsāktā reforma ir 50 gadu laikā veiktās Eiropas līmeņa sadarbības pasākumu kulminācija, jo pirmie mēģinājumi veikt koordinācijas pasākumus Eiropā tika veikti 1959. gadā. Tās galvenie mērķi ir vienkāršošana, plašāka informācija, modernizācija un birokrātijas izskaušana.

Pilsoņiem nepieciešamo “papīra” dokumentu skaits ir samazināts. Papildus Eiropas Veselības apdrošināšanas kartei tās lietotājam būs nepieciešamas tikai deviņas citas anketas. Šiem “portatīvajiem dokumentiem” ir jauns, viegli atpazīstams dizains, un tajos sniegtā informācija ir lietotājiem viegli uztveramā formā.

Ir radīts jauns elektroniskais tīkls– EESSI (Sociālās drošības informācijas elektroniskā apmaiņa). Līdz 2012. gadam šī sistēma ļaus nacionālajām sociālā nodrošinājuma iestādēm apmainīties ar informāciju elektroniskā veidā, izskaužot visas anketas uz papīra. EESSI samazinās administratīvo slodzi un lietu izskatīšanas laiku gadījumos, kas skar vairākas valstis.

NOBEIGUMS

Sīkāka informācija hipersaitē: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=26&langId=lv

Satversmes tiesa pieņēmusi spriedumu

29.10.2010. Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr.2010-17-01 "Par likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20.panta devītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109.pantam, šā likuma 14.panta septītās daļas, kā arī likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20.panta devītās daļas (likuma redakcijā no 2004.gada 25.novembra līdz 2009.gada 16.jūnijam) un likuma “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” 6.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109.pantam". Tiesa atzina visas apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmei. Gan pieteicēji, gan pārējas personas, kurām ir liegtas tiesības uz darbnespējas atlīdzību, nolēma griezties ECT.

Satversmes tiesas spriedumu lasiet šeit.

Spēkā Latvijas un Baltkrievijas līgums sociālās apdrošināšanas jomā

No 28. septembra ir spēkā Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā.Līguma mērķis ir nodrošināt cilvēku sociālo drošību, kuri pārvietojas no Latvijas uz Baltkrieviju un otrādi, kā arī novērst dubultu sociālo apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu.

2012. - aktīvas novecošanas Eiropas gads

2010.gada 6.septembrī Eiropas Komisija (turpmāk –EK) publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par aktīvas novecošanas Eiropas gadu (2012).

Priekšlikumā tiek norādīts, ka aktīvas novecošanas jautājumi ir iekļauti gan „ES-2020” stratēģijā, gan Padomes lēmumā par dalībvalstu nodarbinātības politikas vadlīnijām.

Priekšlikums Lēmumam par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām (2012. gads) ir izstrādāts, pamatojoties uz Līguma 151. pantā minētajiem mērķiem, un tā nolūks ir veicināt un atbalstīt dalībvalstu, to reģionālo un vietējo iestāžu, sociālo parteru un pilsoniskās sabiedrības centienus veicināt aktīvu dzīvesveidu vecumdienās. Priekšlikums atbilst 153. panta 1. punktam, jo tā mērķis ir uzlabot vispārējo informētību, stimulēt diskusiju un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai veicinātu labākas iespējas un darba apstākļus vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalībai darba tirgū un apkarotu sociālo atstumtību.

Eiropas gada virsmērķis ir veicināt un atbalstīt dalībvalstu, reģionālo un vietējo pārvalžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības centienus, lai veicinātu aktīvu iekļaušanu un mobilizētu novecojošas sabiedrības potenciālu, tādējādi veicinot solidaritāti starp paaudzēm.

Eiropas gada uzdevumi:

√ uzlabot sabiedrības informētību par aktīvas novecošanas būtisko nozīmi, lai uzsvērtu ieguldījumu, ko vecāka gadagājuma cilvēki sniedz sabiedrībai un tautsaimniecībai;

√ veicināt diskusijas un sekmēt pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm

√ mazināt ar vecumu saistītos stereotipus nodarbinātībā u.c..

Lai sasniegtu minētos mērķus un uzdevumus, Eiropas Savienības (turpmāk – ES), nacionālā, reģionālā vai vietējā līmenī var tikt īstenoti šādi pasākumi: konferences, pasākumi, lai sekmētu diskusijas, uzlabotu informētību un formulētu konkrētus mērķus; informācijas, reklāmas un izglītošanas kampaņas; informācijas, pieredzes un labās prakses apmaiņa; pētījumi un apsekojumi ES un nacionālā līmenī un šo pētījumu rezultātu izplatīšana.

Eiropas gadam nav paredzēts papildus finansējums.

EK priekšlikums par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām (2012. gads)

Diskusija par Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm

22. septembrī LM rīkotajā diskusijā par Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm 2011.– 2017.gadam liela uzmanība tika pievērsta jautājumam par nepieciešamību paaugstināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošu personu. Minēto priekšlikumu atbalstīja lielākā daļa no diskusijas dalībniekiem. Tomēr šis priekšlikums neguva atbalstu no Finanšu ministrijas pārstāvju puses, kuri uzskata, ka būtu efektīvāk paaugstināt neapliekamo minimumu strādājošiem, jo šobrīd ir ļoti liels darbaspēka nodokļu slogs. Tāpat diskusijā izskanēja priekšlikums par nepieciešamību detalizētāk izskatīt noteikto nodevu par īpašumā esošu transportlīdzekli. Proti, daudzbērnu ģimenēm piemērot zemāku nodokļa likmi, neskatoties uz transportlīdzekļa gabarītiem. Plašas diskusijas izraisīja jautājums par īpašuma nodokli par dzīvojamo platību daudzbērnu ģimenēm. Diskusijas dalībnieki bija vienprātīgi, ka šādām ģimenēm ir praktiska nepieciešamība pēc lielākas dzīvojamās platības. Līdz ar to šīm ģimenēm jāparedz nodokļu atvieglojumi; par pašvaldību vai valsts subsidētu īres dzīvokļu ieviešanu jaunajām ģimenēm. Tika pārrunāts arī jautājums par atsevišķu personu diskrimināciju attiecībā uz „māmiņu algu” tiesībām; par pirmskolas izglītības iestāžu pieejamību; par reproduktīvu veselību - sniegt valsts atbalsta pasākumus neplānotas grūtniecības un neauglības problēmu gadījumos; ieviest valsts atbalsta pasākumus ārpusķermeņa apaugļošanai. Veselības ministrijas viedoklis, ka pasākumu ieviešana nav iespējama esošo finanšu līdzekļu ietvaros u.c.

2010. gada oktobrī Pamatnostādnes tiks iesniegtas apstiprināšanai Ministru kabinetā. Līdz 2011.gada maijam plānots izstrādāt Rīcības plānu Pamatnostādņu ieviešanai. Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un pašvaldību budžets, starptautiskais finansējums, t.sk., ES struktūrfondi, kā arī privātais kapitāls, kas piesaistāms, veiksmīgi attīstot publiskās un privātās partnerattiecības un kultūras sponsorēšanas stratēģijas. Pamatnostādnes 2011. – 2012.gadā tiks īstenotas esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2013. gadā un turpmākajos gados izskatāms MK vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Š.g. 1.septembrī Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.– 2017.gadam tika izvērtētās arī NTSP Sociālās drošības apakšpadomes (SDA)sēdē. Sociālie partneri, konceptuāli atbalstot minētas Pamatnostādnes, ierosināja LM precizēt pamatnostādņu atsevišķas jomas, kā arī informēt SDA locekļus par Rīcības plānu Pamatnostādņu ieviešanai, lai nodrošinātu tajos paredzēto pasākumu reālu īstenošanu.

    Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes dekāne Ingrīda Rumba-Rozenfelde: „Latvija ir trešajā vietā bērnu mirstības ziņā ES valstu un pirmajā vietā Baltijas valstu vidū; patlaban ir redzama saikne starp bērnu mirstību un ekonomisko un sociālo situāciju valstī, jo tas arī esot viens no apstākļiem, kurš mirstības līmeni var palielināt.”

LM parakstīs vienošanos ar Baltkrieviju sociālās drošības jomā

2010.gada 23.septembrī Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks parakstīs vienošanos starp LM un Baltkrievijas Republikas Darba un sociālās aizsardzības ministriju, Veselības aizsardzības ministriju un Finanšu ministriju par kārtību, kādā piemērojams 2008.gada 29.februāra līgums par sadarbību sociālās drošības jomā starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku. Latvijas Republikas un Baltkrievijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā tika parakstīts 2008.gada 29.februārī.

Līguma tekstu lasiet šeit.

LBAS sniegusi atzinumu par noteikumiem par Valsts statistiskās informācijas programmu 2011.gadam

13.septembrī LBAS nosūtīja atzinumu NTSP sekretāreiG.Freimanei par normatīvā akta projektu (VSS-1051). Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) iepazinās ar Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par Valsts statistiskās informācijas programmu 2011.gadam” un ierosina noteikumu 11.sadaļas „Iedzīvotāju dzīves līmeņa statistika”, B. apakšgrupu „Statistiskā informācija, kas tiek regulāri gatavota saskaņā ar iekšzemes lietotāju prasībām „ papildināt ar punktu 11.4. šādā redakcijā:

11.4.    Iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza aprēķins/    Centrālā statistikas pārvalde/    mēnesis/    aprēķini

Pamatojums: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ( LBAS) uzskata, ka pilna iztikas minimuma preču un patēriņa groza saturs ir novecojis un neatbilst mūsdienu dzīves standartiem. LBAS vairākkārt ir paudusi viedokli par nepieciešamību izstrādāt jaunu , mūsdienām atbilstošu iztikas minimuma preču un pakalpoju groza aprēķināšanas metodiku, jo iztikas minimums ir ļoti svarīgs statistikas rādītājs, kas palīdz objektīvi noteikt Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni. Tāpēc LBAS ierosina nekavējoties sākt darbu pie jauna, mūsdienu dzīves standartiem atbilstoša iztikas minimuma groza izveidošanas , iesaistot šajā procesā ekspertus un sociālos partnerus. Pārējas periodā Centrālākās statistikas pārvaldei turpināt iztikas minimuma aprēķināšanu saskaņā ar līdzšinējo metodoloģiju. Pretējā gadījumā, veicot sociāli ekonomisko procesu analīzi valstī, būsim spiesti izmantot ES vidējos radītājus.

Savā vēstulē ministru prezidentam V.Dombrovskim arī Labklājības ministrija ( LM) nenoliedz, „ka valstī analītiskiem, pētnieciskiem mērķiem var tikt noteikts minimālā patēriņa slieksnis attiecībā pret kuru var izmērīt indivīda dzīves līmeni, kā arī neizslēdz iespēju, ka labvēlīgā valsts finanšu un ekonomiskās attīstības situācijā pat varētu piesaistīt atsevišķus sociālos transfertus iztikas minimuma rādītājiem, jo iztikas minimumam kā absolūtās nabadzības rādītājam ir arī savas priekšrocības”. Kā vienu no šī rādītāja priekšrocībām LM atzīmē, ka „.... tas atspoguļo nabadzības līmeņa un ienākumu izmaiņu savstarpējo sakarību un tas ir pamatots, jo balstās uz pamatvajadzību un minimālo uzturlīdzekļu metodoloģiski pamatotu izvērtējumu. Tātad iztikas minimums darbojas kā arguments, kas pierāda, vai cilvēks ar noteiktiem ienākumiem spēs paēst, apģērbties, parūpēties par savu veselību, izglītību, mājokli u.tml. vai nespēs”.

Labklājības ministrs Uldis Augulis paraksta petīciju nabadzības pārtraukšanai bērnu vidū

Lai atbalstītu un veicinātu Eiropas jauniešu iniciatīvu nabadzības mazināšanai bērnu vidū, Labklājības ministrs Uldis Augulis pirmdien, 13.septembrī, interneta vietnē www.pieliecpunktubernunabadzibai.eu parakstīja petīciju „Pieliec punktu bērnu nabadzībai tagad!”.

Labklājības ministrs uzsver: "Bērni ir visneaizsargātākā sabiedrības daļa un reizēm tieši bērni cieš visvairāk ģimenes problēmu rezultātā. Aicinu pievērst uzmanību bērnu nabadzības riskam, lai trūkums pēc iespējas mazāk ietekmētu bērnu izaugsmi un attīstību. Īpaši novērtējami ir skolotāji un sociālie darbinieki, kas strādā ar bērniem un ģimenēm, jo tieši viņi var būt pirmie cilvēki, kas var laikus pamanīt krīzes attīstību ģimenē."

Atgādinām, ka šovasar Eiropas jaunieši Rīgā aicināja parakstīt petīciju „Pieliec punktu bērnu nabadzībai tagad!”, tā mudinot ikvienu nepalikt vienaldzīgam un sniegt savu apliecinājumu, lai uzlabotu bērnu stāvokli Eiropā. Pirmie Latvijas paraksti pret bērnu nabadzību tika vākti 7.jūlijā Eiropas Savienības mājā. Parakstu vākšana notiek elektroniski īpašā interneta vietnē.

Parakstu vākšanu iniciējuši „Eiropas jauniešu kora” dalībnieki, kas šogad vienojušies, pārstāvot sešas valstis: Latviju, Igauniju, Bulgāriju, Spāniju, Itāliju un Lielbritāniju. Nedēļas laikā jaunieši līdzās muzikālās programmas gatavošanai un diskusijām par kultūras nozīmi sabiedrībā izstrādās arī priekšlikumus lēmumu pieņēmējiem par to, kas, jauniešuprāt, būtu darāms, lai apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību.

Eiropas jauniešu iniciētā un Latvijas Bērnu foruma atbalstītā parakstu vākšana ierosināta atsaucoties uz Eiropas gada (2010) cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību tematiku un plāno vērst sabiedrības uzmanību uz jautājuma problemātiku ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Parakstu vākšana notiks gan interneta vietnē - www.pieliecpunktubernunabadzibai.eu, gan ar jauniešu sociālo tīklu palīdzību. Parakstu vākšanas ideju atbalsta arī jaunais mūziķis Rihards Bērziņš, Bērnu foruma dalībnieks, Eiropas gada (2010) labas gribas vēstnieks.

Labklājības ministrija ar Latvijas Bērnu forumu ir parakstījusi sadarbības līgumu, un sadarbojas gan bērnu un ģimeņu politikas, gan Eiropas gada (2010) ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

Ilona Jurševska, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021665 begin_of_the_skype_highlighting    67021665  end_of_the_skype_highlighting, 26110065 begin_of_the_skype_highlighting    26110065  end_of_the_skype_highlighting, ilona.jursevska@lm.gov.lv;

Liene Užule, sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666 begin_of_the_skype_highlighting    67021666  end_of_the_skype_highlighting, 26519920 begin_of_the_skype_highlighting    26519920  end_of_the_skype_highlighting, liene.uzule@lm.gov.lv

Apstiprinātas izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumā

Lai saskaņotu ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām saistīto noteikumu normas ar šogad Saeimā apstiprinātajiem grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, valdība šodien, 31.augustā, apstiprināja izmaiņas Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2010.gadā.

Izmaiņas stājas spēkā 2010.gada 1.septembrī.

Saskaņā ar grozījumiem ir noteikta brīvprātīgā iemaksu likme 33,09% apmērā no brīvprātīgo iemaksu objekta tiem mikrouzņēmumu nodokli maksājošā uzņēmuma darbiniekiem, kuri visiem sociālās apdrošināšanas veidiem pievienojušies brīvprātīgi. No minētās likmes tiek novirzīts:

•    pensiju apdrošināšanai – 21,66%;

•    sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam – 3,81%;

•    darba negadījumu apdrošināšanai – 0,29%;

•    invaliditātes apdrošināšanai – 3,18%;

•    maternitātes un slimības apdrošināšanai – 2,47%;

•    vecāku apdrošināšanai – 1,68%.,

Tiem mikrouzņēmumu darbiniekiem, kuri sasnieguši pensionēšanās vecumu, likme ir 25,94% no brīvprātīgo iemaksu objekta. No minētās likmes tiek novirzīts:

•    pensiju apdrošināšanai – 21,66%;

•    darba negadījumu apdrošināšanai – 0,29%;

•    maternitātes un slimības apdrošināšanai – 2,31%;

•    vecāku apdrošināšanai – 1,68%.

Ja mikrouzņēmumu darbinieks ir izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds – valsts speciālās pensijas saņēmējs, brīvprātīgo iemaksu likme, ir 28,41% no brīvprātīgo iemaksu objekta. No minētās likmes tiek novirzīts:

•    pensiju apdrošināšanai – 21,66%;

•    darba negadījumu apdrošināšanai – 0,29%;

•    invaliditātes apdrošināšanai – 2,47%;

•    maternitātes un slimības apdrošināšanai – 2,31%;

•    vecāku apdrošināšanai – 1,68%.

Vienlaikus noteikumi nosaka obligāto iemaksu likmi tiem darbiniekiem, kuri ir notiesāti un strādā soda izciešanas laikā. Šādā gadījumā obligāto iemaksu likme ir 28,65% no obligāto iemaksu objekta. No tās 20,86% maksā darba devējs un 7,79% - darba ņēmējs. No minētās likmes tiek novirzīts:

•    pensiju apdrošināšanai – 21,66%;

•    sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam – 3,81%;

•    invaliditātes apdrošināšanai – 3,18%.

Ja darbinieks ir sasniedzis pensionēšanās vecumu, un strādā brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, obligāto iemaksu likme ir 21,66% no obligāto iemaksu objekta. No tās attiecīgi 15,77% maksā darba devējs un 5,89% darba ņēmējs.

Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā  (Informatīvā daļa)

Labklājības ministrijas Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, kuras apspriešana uzsākta ar sociālajiem partneriem 19.05.2010. Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sēdē. Apspriešana turpināsies 16.06.2010. SDA sēdē.