Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai zini, ka Darba likuma 110. pants nosaka: darbinieku - arodbiedrības biedru nedrīkst atbrīvot no darba bez arodbiedrības piekrišanas?

Parādīt rezultātus

Jaunumi RSS

LBAS: sociālais dialogs Kučinska valdības laikā ir uzlabojies

13. februāris, 2017

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atzīst, ka sociālais dialogs nacionālajā līmenī Māra Kučinska valdības laikā ir uzlabojies, salīdzinot to ar iepriekšējām valdībām.

Kā atzīstamāko panākumu sociālā dialoga rezultātā LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns min darba samaksas kāpumu tieslietu un iekšlietu nozarē strādājošajiem. Ir veikts arī neliels un nepietiekams, bet tomēr minimālās algas paaugstinājums.

Lai gan ir noticis neliels darba samaksas kāpums pedagogiem, taču arodbiedrības tas neapmierina, jo tas notika paralēli ar darba slodzes paaugstinājumu, kā arī daudzi darbinieki saņem mazāku darba samaksu nekā pirms reformas ieviešanas.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Arodbiedrības šī reforma neapmierina, jo nevajadzēja nevienam darbiniekam darba samaksai kļūt mazākai. Tas ir pretrunīgs un ne visai veiksmīgs risinājums. Tajā pašā laikā izglītības nozarē ir ļoti daudz problēmu, kas netiek risinātas – finansējums zinātnei un augstskolām, joprojām nav izstrādāts darba samaksas grafiks pedagogiem, “sociālais spilvens” pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuri var zaudēt darbu, u.c.”

Veselības aprūpes nozarei finansējums tika palielināts, tomēr tas neatrisināja akūto darba samaksas problēmu nozarē strādājošajiem. “Kompromisa variants, ko arodbiedrības piedāvāja, bija papildus 10 miljonu piešķiršana tieši veselības aprūpē strādājošo algām, tie neatradās, tajā pašā laikā 20 miljoni deputātu kvotām tika saglabāti. Šie 20 miljoni būtu palīdzējuši atrisināt gan mediķu, gan pedagogu atalgojuma problēmas,” norāda E. Baldzēns.

LBAS ir izveidojusies konstruktīva sadarbība ar Finanšu ministriju. Valdības puse ir nākusi pretī arodbiedrībām, un šogad koplīgumos paredzētās sociālās garantijas, kas ir ēdināšana darba vietā, nav vairs jāapliek ar darbaspēka nodokļiem. Sarunas par šo tēmu turpināsies 2018.gada budžeta kontekstā kā par vienu no LBAS prioritātēm, jo arī valdības puse ir sapratusi, ka tur, kur ir arodbiedrības un ir noslēgts koplīgums, nav ēnu ekonomikas, un šī iniciatīva ir atbalstāma. LBAS un arī darba devēji uzskata, ka ar darbaspēka nodokļiem neapliekamo koplīgumu sociālo garantiju grozs ir jāpaplašina gan finansiāli apmēra ziņā, gan arī ar citiem pakalpojumiem, piemēram, – transportu no un uz darbavietu, vidējās profesionālās un augstākās izglītības iegūšanu un atsevišķiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Tuvas nākotnes sociālā dialoga jautājums ir jaunā nodokļu stratēģija, ko LBAS vēlas redzēt kā sociāli taisnīgāku, ar spēcīgāku progresivitāti – lai darbam un kapitālam būtu vienāds ienākumu nodoklis, un darbotos reinvestētās peļņas princips ieguldījumiem uzņēmumā.

“Ja šie principi tiek ieviesti, mēs stiprinām mūsu uzņēmumu konkurētspēju, un realitātē varam skatīties uz minimālās un vidējās darba samaksas kāpumu, uz zemāk atalgoto kvalificēto darbinieku darba samaksas kāpumu, un vienlaicīgi - neapliekamā minimuma un atvieglojumu paaugstinājumu. Turklāt šie ieguvumi un zaudējumi ir jālīdzsvaro starp darba devējiem, pašvaldību un valsti. Arodbiedrības piekrīt tam, ka neapliekamais minimums mazajām algām aug straujāk, bet mēs nekad neesam piekrituši tam, ka augstākām algām tas vienkārši pazūd. Piemēram, Igaunijā nākamgad neapliekamais minimums visām algām mēnesī būs 500 eiro,” saka LBAS priekšsēdētājs, “Ja neatrisinām darba samaksas jautājumu, tad mums nav cerību atrisināt sociālā budžeta jautājumu, jo sociālā budžeta nepiepildījuma pamats ir zemā darba samaksa.”