Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai zini, ka Darba likuma 110. pants nosaka: darbinieku - arodbiedrības biedru nedrīkst atbrīvot no darba bez arodbiedrības piekrišanas?

Parādīt rezultātus

Jaunumi RSS

DARBA SAMAKSAS NEVIENLĪDZĪBA ES AUSTRUMOS UN RIETUMOS: LIELA UN TURPINA AUGT

1. septembris, 2017

Nodarbinātie Eiropas Savienības austrumbloka valstīs pelna mazāk kā pusi no tā, ko pelna iedzīvotāji ES-15 bloka valstīs.

Darbinieki 10 ES austrumbloka valstīs pelna starp 42% no ES rietumu bloka vidējās darba samaksas Igaunijā līdz pat 18% Bulgārijā. Tikai Slovēnijā darbinieki pelna vairāk nekā pusi – 60% no ES-15 vidējā rādītāja.

Austrumu-Rietumu darba samaksas nevienlīdzība samazinājās 1990. gadu otrajā pusē, kā arī pēc 2000. gada, taču progress apstājās 2008. gadā pēc finanšu un ekonomiskās krīzes iestāšanās.

Sešās no vienpadsmit austrumbloka valstīm algu nevienlīdzība ir palielinājusies laika posmā no 2008. līdz 2016. gadam. Lielākais kritums noticis Horvātijā - no 43% uz 37% pret ES-15 vidējo darba samaksu, kā arī Ungārijā – no 35% - 28%.

Darba samaksas nevienlīdzība pieaugusi arī Polijā (2016. gadā darbinieki pelnījuši 29% no ES-15 vidējā, salīdzinot ar 31% 2008. gadā), Rumānijā, Čehijā un Slovēnijā.

“Darba samaksas nevienlīdzība starp austrumiem un rietumiem ir šokējoši liela,” sacīja Eiropas Arodbiedrību Konfederācijas (ETUC) konfederālā sekretāre, Estere Linča (Esther Lynch), “un tas ir darbaspēka ekspluatācijas rezultāts valstīs, kurās arodbiedrības un koplīgumi ir vāji. Krīzes laikā ES austrumos, kur biežāk ar to varēja tikt “sveikā cauri”, algu samazinājumi bija sastopami biežāk nekā pielikumi. Protams, ka ražīguma atšķirība un dzīvošanas izmaksas nozīmē, ka darba samaksa nebūs vienāda, tomēr šie aspekti neizskaidro atalgojuma nevienlīdzības apmēru. Darbiniekiem ES austrumos nepieciešami algas pielikumi, kas pārsniedz inflācijas un ražīguma pieaugumu, lai atlīdzinātu pagātnes ekspluatāciju. ES un Nacionālajām valdībām būtu jāatbalsta koplīgumu slēgšana, spēcīgas arodbiedrības un darba devēju organizācijas, starptautiskajiem uzņēmumiem ES austrumos ir jāmaksā godīgākas algas un jārespektē darbaspēka tiesības slēgt koplīgumus austrumu valstīs. Liela daļa no šīm kompānijām sadarbojas ar arodbiedrībām savās izcelsmes valstīs, taču nav gatavas uz tādu pašu sadarbību, veicot darbību austrumbloka valstīs. Minimālo algu pieaugums arī ir nepieciešams, lai nodrošinātu cienīga atalgojuma robežu, vienlaicīgi motivējot darba samaksas kopējo izaugsmi. “

ETUC uzstādījums diktē, ka minimālajai algai jābūt ne mazākai par 60% no nacionālās mediānas darba samaksas, taču nepieciešams tiekties uz “cienīgas dzīves algu”.

Belas Galgoczi (Bela Galgoczi) Eiropas Arodbiedrību institūta pētījums tika publicēts 30.augustā, 2017.gadā, Social Europe vietnē.

Brisele, 30/08/2017