Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai zini, ka Darba likuma 110. pants nosaka: darbinieku - arodbiedrības biedru nedrīkst atbrīvot no darba bez arodbiedrības piekrišanas?

Parādīt rezultātus

Jaunumi RSS

EESK priekšsēdētāja deklarācija

25. maijs, 2018

Par godu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 60. gadadienai

Eiropa darbībā:

Organizēta pilsoniskā sabiedrība par ilgtspējīgu kopīgu nākotni

1.    Reakcijas uz daudzajām krīzēm, ar kurām saskārusies Eiropas Savienība, Eiropas iedzīvotājos ir raisījušas aizvien lielāku vilšanos ne tikai pašā Eiropas Savienībā, bet arī demokrātiskās institūcijās kopumā – gan Eiropas, gan valstu līmenī. Pastāv nopietns risks, ka ES iedzīvotāji vairs nesaskatīs ES pievienoto vērtību attiecībā uz saviem dzīves un darba apstākļiem, kā arī savām un savu bērnu nākotnes perspektīvām, un var zaudēt kopīgo piederības sajūtu.

Tādējādi laikā, kad Eiropa pārdomā savu nākotni, ir būtiski, lai tiktu veidota efektīvāka politika un jauns pozitīvs vēstījums. Tam jābūt balstītam uz kopīgām vērtībām, sociālo taisnīgumu un ilgtermiņa redzējumu, kā arī sociāli, politiski un ekonomiski ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Eiropai, kas tiek respektēta visā pasaulē un kas var atjaunot iedzīvotāju saikni ar Eiropas projektu.

2.    Ar lepnumu atskatīdamās uz paveikto, taču apzinādamās arī savu atbildības daļu par turpmāko problēmu risināšanu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 60 gadus pēc dibināšanas ierosina piecas prioritātes, kuras tā uzskata par īpaši svarīgām spēcīgākas un iekļaujošākas Eiropas Savienības veidošanā.

a)    Vērtību Savienība: mums jāstiprina LES 2. pantā minētās vērtības — cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība, demokrātija, tiesiskums un pamattiesības. Laikā, kad minētās Eiropas pamatvērtības bieži tiek apšaubītas, mums ar vārdiem un darbiem jāapliecina, ka tās ir fundamentālas vērtības un nav apspriežamas. Šīs vērtības nodrošina mieru, taisnīgumu, nediskrimināciju un daudzveidību, kas ir garantija atvērtai sabiedrībai un nosaka gan to, kādi mēs esam, gan to, kādi mēs vēlamies kļūt. Taču vispirms mums jāatjauno Savienības humānā ievirze, kas visu pasākumu centrā izvirza cilvēku. Ir pienācis laiks parādīt aktīvu apņēmību stiprināt demokrātiju.

b)    Ieguldījumi stabilā un kopīgā izaugsmē: mums jānodrošina netraucēta pāreja uz sabiedrību, kas ir ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīga. Jo īpaši, to var panākt, īstenojot viedu, ilgtspējīgu un novatorisku rūpniecības politiku, kuras pamatā ir stiprs, taisnīgs un nedalāms vienotais tirgus, ko atbalsta ar pienācīgiem ieguldījumiem, kā arī jaunākajiem sasniegumiem tehniskās attīstības un vides jomā. Mēs turpināsim atbalstīt Eiropas uzņēmumus un darba ņēmējus, nostiprinot esošos sekmīgos ekonomiskos un sociālos modeļus un vienlaikus attīstot jaunus – taisnīgus un ilgtspējīgus. Mums jāpārvar arī izaicinājumi, ko uzņēmumiem, nodarbinātībai un sabiedrībai kopumā rada klimata pārmaiņas un planētas dabas resursu izsīkšana. Šajā kontekstā Parīzes nolīgums ir vēsturisks solis uz priekšu. Rīcība šajā jomā jau ir uzsākta, taču ir jāpaveic daudz vairāk un daudz īsākā laikā.

c)    Eiropas sociālā modeļa stiprināšana: mums vajadzīga Eiropa, kas spēj aizsargāt un nodrošināt visus savus iedzīvotājus, arī tos, kas ir atstumti no darba tirgus vai nevar tajā piedalīties. Eiropas sociālā pīlāra efektīva īstenošana ir pirmais solis šajā virzienā, un tas ir būtiski, lai nodrošinātu sociālo iekļaušanu, sociālos ieguldījumus un sociālo inovāciju. Prognozējot digitalizācijas un klimata pārmaiņu ietekmi, mums jāstiprina sociālās aizsardzības sistēmas, kolektīvās sarunas un garantētās darba ņēmēju tiesības, kvalitatīva nodarbinātība, taisnīgi darba apstākļi un pienācīgi ienākumi visiem, kā arī patērētāju tiesību aizsardzība. Vienlaikus ir jāizstrādā vieda pieeja, kā attīstīt gan pašreizējam darba tirgum, gan jaunām topošām darbvietām piemērotas prasmes. Šajā saistībā ir būtiski atbalstīt šos pārejas procesus un mūžizglītību. Eiropai ir būtiski arī atjaunot uzņēmējdarbības garu, tostarp sociālās ekonomikas jomā. Ar darba tirgus pārveidi jārada jaunas, pienācīgas kvalitātes darbvietas, jāpalīdz mazināt nabadzību, arī nodarbinātu personu nabadzību, kā arī jāsaglabā un jāstiprina sociālais dialogs un darba ņēmēju iesaiste un līdzdalība.

d)    Jauns vēstījums par Eiropu: mēs esam pārliecināti, ka Eiropas iedzīvotāju vidū ir noteikti jāveicina kopīga piederības un mērķa izjūta. Tādēļ mums vajadzīgs veidot ne tikai efektīvāku ES politiku, bet arī jaunu, pozitīvu vēstījumu par Eiropu, kurš var atjaunot iedzīvotāju saikni ar Eiropas projektu, vienlaikus atjaunojot iedzīvotāju uzticēšanos politikai, stiprinot kohēziju un vēršoties pret izolacionisma un nacionālisma, kā arī populisma tendencēm. Šo centienu pamatu veido kultūra, izglītība, virzošs radošums, atvērtība, solidaritāte un starpkultūru apmaiņa. Jo īpaši mums vajadzīgs radīt piemērotu vidi jaunajai paaudzei, lai tā varētu atgūt uzticēšanos Eiropas sabiedrībai.

e)    Intensīvāks un strukturētāks dialogs ar iedzīvotājiem: ir ļoti svarīgi uzlabot Eiropas Savienības saikni ar tās iedzīvotājiem. Eiropas Savienībai atkal vairāk uzmanības jāvelta iedzīvotājiem un jāpaver viņiem iespējas paaugstināt dzīves kvalitāti. Pateicoties Komitejas locekļiem, kuri attiecīgajās dalībvalstīs pārstāv pilsoniskās sabiedrības organizācijas un ikdienā piedzīvo tās pašas grūtības, ar ko saskaras citi Eiropas iedzīvotāji, EESK šajā virzienā ir aktīvi darbojusies jau 60 gadus. Šodien mēs atkārtoti apliecinām savu apņēmību strādāt kopā ar pārējām ES iestādēm un Eiropas līderiem, lai pēc iespējas labāk izmantotu gan šo svarīgo saikni ar Eiropas sabiedrību, gan arī EESK uzkrāto ievērojamo pieredzi un zināšanas. Mēs esam pārliecināti, ka kopā mums izdosies pārvarēt destruktīvā populisma un kesnofobijas uzplūdus. Izstrādājot jaunus apspriešanās ar iedzīvotājiem veidus, mēs nedrīkstētu aizmirst, ka ir vajadzīgs pienācīgs pilsoniskais dialogs un atbalsts sabiedrības līdzdalībai. To stiprināšana vēl nekad nav bijusi tik svarīga kā pašlaik.

3.    Atzīmējot 60. gadadienu, lepodamās ar pagātni un ar paļāvību raudzīdamās nākotnē, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir gatava pildīt savu lomu un uzdevumus. Kā vieta debatēm un dialogam un pārstāvot Eiropas sabiedrības ekonomisko un sociālo daudzveidību, mēs varam piedāvāt vērtīgas atbildes uz ES ekonomiskajiem, sociālajiem un institucionālajiem izaicinājumiem. Mēs turpināsim šo ceļu ar lielu apņēmību, iedvesmojoties no tās pašas kopīgās izpratnes par mērķi, ko ar pārliecību pauduši ES dibinātāji.

Briselē, 2018. gada 23. maijā