Aptauju arhīvs »Aptauja

Cik dienas gadā Jūs pavadiet uzņēmuma organizētajās apmācībās?

Parādīt rezultātus

Jaunumi RSS

LBAS: par ģenerālvienošanos, pret populismu

12. decembris, 2018

Patlaban Saeimas darba kārtībā atkārtoti ir nonākuši Darba likuma grozījumi, ar kuru pieņemšanu valsts spertu būtisku soli sociālo partneru autonomijas paaugstināšanā, inovatīva sociālā dialoga veidošanā un veicinātu ģenerālvienošanos slēgšanu Latvijā.

Ģenerālvienošanās noslēgšana paredz būtisku minimālās algas paaugstināšanu. Ņemot vērā katras nozares specifiku, šis kritērijs ir pārrunu priekšmets. Būvniecības nozarē arodbiedrības un darba devēji jau ir vienojušies par minimālās algas paaugstināšanu līdz 780 eiro (bruto), kas “uz rokas” nozīmē dubultu algas paaugstinājumu – 555 eiro, un piemaksu par profesionālo kvalifikāciju 5% apmērā. Ar ģenerālvienošanos piemaksu par virsstundu darbu apmēru nevar noteikt mazāku par 50%. Virsstundu darbu veic tikai 3-4% no būvniecības nozarē nodarbinātajiem, tādēļ arodbiedrības piekrita piemaksas par virsstundām samazināšanai. Lai gan ar šo soli gandrīz divkārt palielinātos reālā darba samaksa vismaz 13 000 būvniecībā nodarbināto, šai iniciatīvai nācās sastapties ar lielu un nesaprotamu pretestību.

Darba likuma grozījumu mērķi ir veicināt ģenerālvienošanās slēgšanu, paaugstināt darbinieku kopējo labklājības līmeni, būtiski ceļot minimālo darba algu un veicināt uzņēmumu iziešanu no ēnu ekonomikas. Turklāt grozījumi ir piemērojami tikai tad, ja tiek ievēroti ļoti svarīgi kritēriji, - tiek slēgta ģenerālvienošanās, kas ir vispārsaistoša visai nozarei. Tādu ir iespējams noslēgt, ja darba devēji apvieno vairāk kā 50% no darbinieku skaita vai preču un pakalpojumu apjoma nozarē, savukārt arodbiedrība ir lielākās arodbiedrību apvienības sastāvā.

Ar šiem grozījumiem tiesības atkāpties no Darba likumā noteiktajām garantijām ir inovatīva pieeja koplīgumu paplašināšanai un atbilst starptautiskajai praksei, kuru atbalsta Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC). Līdzīgas tiesības atkāpēm no darba tiesību normām ar vispārsaistošu ģenerālvienošanos ir iekļautas arī Lietuvas un Igaunijas darba likumdošanā. Šāda tradīcija un prakse ir Norvēģijā, Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Somijā u.c.

1.novembrī iepriekšējā Saeima pieņēma grozījumu Darba likumā, kas nosaka, ka ar vispārsaistošu ģenerālvienošanos, kas būtiski palielina minimālo darba algu nozarē, piemaksu par virsstundu darbu var noteikt mazāku (nekā 100%), bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā. Taču to nozaru nodarbinātajiem, kuriem ar ģenerālvienošanos netiks pacelta alga, paliks spēkā esošā piemaksas likme par virsstundu darbu 100%. Šo grozījumu Darba likumā Valsts prezidents ir licis Saeimai vērtēt atkārtoti.

Jāsaprot arī, - jo augstāka darbiniekam ir alga, jo lielāka summāri ir šī 50% piemaksa (piemēram, pie algas 10 eiro/st. piemaksa par virsstundu darbu būs 5 eiro/st.). Būtiski palielināta minimālā alga ir svarīgs priekšnoteikums iziešanai no ēnu ekonomikas, sociālo garantiju pieaugumam, uzņēmumu godīgai konkurencei. Turklāt grozījumi neskar Darba likuma 136. pantā noteikto principu, ka virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Pirms darbinieks ar darba devēju vienojas vai nevienojas par virsstundu piemaksu, darbiniekam ir tiesības prasīt to augstāku. Un, ja viņu neapmierina darba devēja piedāvātais, tad atteikties no virsstundu darba veikšanas.

Ar šiem grozījumiem Latvijas tiesību sistēmā tiktu radīts moderns koplīguma slēgšanas koncepts, kas ir vērsts uz attiecīgajā nozarē nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu. Vienlaikus tiktu nodrošināts, ka ar koplīgumu tiek celts darbinieka kopējais labklājības līmenis un cienītas darbinieku un darba devēju intereses.

Par ģenerālvienošanos Latvijā!

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība