Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai jūs izmantojat kādas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus?

Parādīt rezultātus

Jaunumi RSS

LBAS: Atzinīgi vērtējam šodienas Saeimas balsojumu par Darba likuma grozījumiem – tuvojamies Eiropas praksei darba attiecību regulēšanā

28. marts, 2019

Šodien Saeimas plenārsēdē deputātu vairākums nobalsoja par grozījumiem Darba likumā saistībā ar ģenerālvienošanos nozarē noslēgšanu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izsaka atzinību par šo balsojumu, kas Darba likumā paredz plašākas sociālo partneru iespējas regulēt darba samaksu un darba attiecības, slēdzot nozares ģenerālvienošanos.

Likuma 68. panta grozījuma mērķis ir attīstīt ģenerālvienošanās nozarē - nozares koplīgumu slēgšanas sistēmu Latvijā un nodrošināt nozares minimālās algas paaugstināšanu. Šis ir pirmais inovatīvais solis, lai palielinātu sociālo partneru “telpu” pašiem regulēt nozares noteikumus un ieviest risinājumus. Tā paredz sociālajiem partneriem iespējas “kaulēties”, vienlaikus nodrošinot darbinieku vispārīgu interešu aizsardzību.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Saeima atbalstīja grozījumus Darba likumā, kuru atkārtotas izskatīšanas laikā tika veikti precizējumi saistībā ar minimālās algas pieauguma būtiskumu un ģenerālvienošanās – nozares koplīguma pārraudzības procesu, tādējādi novēršot oponentu iebildumus. Ar šo likuma grozījumu pieņemšanu mēs tuvojamies attīstīto Eiropas valstu praksei darba attiecību un darba samaksas regulēšanā, kur vispārsaistoši koplīgumi nozarēs novērš negodīgu konkurenci un algu dempingu.”

Kā piedāvātā likuma redakcija nodrošina darbinieku interešu aizsardzību? Vispirms - būtiski (1,5 reizes) palielinot nozares minimālo algu salīdzinājumā ar valstī noteikto minimālo algu, veidojot arī dabisku vidējās algas pieaugumu nozarē. Tajā pašā laikā šie grozījumi paredz sociālajiem partneriem nozarē iespēju diskutēt par virsstundu piemaksas apmēru (bet ne mazāku kā 50%). Šādu vispārsaistošu nozares koplīgumu var parakstīt vienīgi reprezentatīvi, valsts puses atzīti sociālie partneri.

Jāuzsver, ka visiem darbiniekiem, uz kuriem neattiecas konkrētā ģenerālvienošanās, piemaksa par virsstundu darbu ir 100% apmērā.

Svarīgi atgādināt, ka likuma redakcija neskar Darba likuma 136. pantā noteikto principu, ka virsstundu darbs ir pieļaujams tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Līdz ar to darbiniekam nerodas automātisks pienākums veikt virsstundu darbu un saņemt samazinātu piemaksu. Diemžēl Latvijā darbinieki atsevišķās nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru bieži vien piekrīt strādāt virsstundas, lai nopelnītu vairāk. Minimālās algas palielināšana samazinās nepieciešamību darbiniekam strādāt virsstundu darbu, lai tādējādi nopelnītu pienācīgu iztiku.

Koplīgumu pārrunas veicina godīgu balansu starp diviem galvenajiem ekonomikas spēlētājiem – darba devējiem un darba ņēmējiem – tiem, kuri dod darbu, un tiem, kuri pilda darbu. Koplīgumi var sniegt būtisku uzlabojumu tautsaimniecības, nozaru un uzņēmumu labklājībā. Tie uzlabo darba vietu kvalitāti, tie attīsta atlīdzības līmeni, veicina nodarbinātības drošību un aizsardzību un veicina darbinieku ieguldījumu uzņēmumu darbībā. Īpaša nozīme ir tieši nozares koplīgumiem, - tie novērš vienveidīga standarta piemērošanu visiem un palīdz pielāgot valstī noteikto minimālo algu nozares realitātei.