Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai jūs izmantojat kādas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus?

Parādīt rezultātus

Jaunumi RSS

Latvijas algām nākamgad jākļūst konkurētspējīgām vismaz Baltijas mērogā

16. jūnijs, 2014

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka arodbiedrībām, darba devējiem un valdībai kopā ir jāstrādā pie tā, lai darba samaksa Latvijā jau nākamajā gadā ir konkurētspējīga vismaz Baltijas valstu mērogā.

LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: „Protams, ka tas ir nepietiekami, taču, ja mūsu darba samaksa nav konkurētspējīga pat Baltijas valstu vidū, par ko mēs varam runāt salīdzinājumā ar Īriju, Vāciju un Norvēģiju? Mēs nedrīkstam skatīties tikai uz uzņēmēju konkurētspēju, mums jāskatās arī uz darbinieku konkurētspēju. Jo pretējā gadījumā valstī pietrūks darbinieku.”

LBAS uzskata, ka joprojām Latvijā nav nopietnas darba samaksas politikas. Kā rezultāts tam ir vairāk nekā 200 000 cilvēku 10 gados, kas devušies prom darba emigrācijā uz citām valstīm. Vienmēr darba samaksas jautājumi ir tikuši pakārtoti lētajam darbaspēkam, to izmantojot investoru pievilināšanai, bet šāda politika jau sen ir sevi izsmēlusi. Šādi turpināt nozīmē to, ka Latvijā masveidā būs jāieved kāds lētais darbaspēks no trešajām valstīm, - jo Latvijā darbinieku kļūs aizvien mazāk, bet darba devēji joprojām gribēs pelnīt.

Latvijā darba ražīgums ir 64,3% no ES vidējā, bet visas darbaspēka izmaksas ir tikai nepilni 27% no vidējā ES, norāda LBAS eksperti. Šī proporcija ir viens no lielās sociālās nevienlīdzības pamata iemesliem. Vēl visu šo problēmu padziļina ēnu ekonomika – aplokšņu algas un uzņēmumu neuzrādītā peļņa. Arodbiedrības uzskata, ka šī nosacītā „šķēre” – starpība starp darba ražīgumu un darbaspēka izmaksām - ir mērķtiecīgi jāmazina, jo tā ir ļoti liela.

„Tādēļ ir svarīgi paaugstināt minimālo algu un vienlaikus - neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Minimālā alga ir jāpaaugstina, jo Latvijā pieaudzis ir darba ražīgums, gan tāpēc, ka vidējā darba samaksa iepriekšējā gada laikā ir pieaugusi par 4,8%. Minimālajai algai ir noteikti jāpieaug straujāk, un, galvenais, jāaug darba samaksai pēc nodokļu nomaksas (neto),” norāda E. Baldzēns.

Diemžēl pēckrīzes situācijā Latvijā darbinieki ir nostādīti daudz sliktākā stāvoklī nekā Lietuvā un Igaunijā, jo Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums (NA) ir 75 eiro, Igaunijā 144 eiro un Lietuvā pie minimālās algas 320 eiro NA būtu 165,2 eiro (Lietuvā NA kļūst zemāks, ja darba alga ir lielāka).

Darbiniekiem Latvijā arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) likmes ir trīsarpus reizes augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā, kas samazina Latvijas darbinieku neto darba samaksu. Savukārt Latvijā īpaši labvēlīga VSAOI likme ir darba devējiem – 23,59%, kas Lietuvā ir 30,7% un Igaunijā 36,4%. Arodbiedrības uzskata, ka, ja samazina kopējo likmi, tad to vajadzētu samazināt tieši darbinieku daļā, kas veicinātu iedzīvotāju pirktspēju un, tātad, arī uzņēmumu ienākumus.