Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai jūs izmantojat kādas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus?

Parādīt rezultātus

Paveiktais 2017.gadā


LDDK un LBAS aicina izvērtēt nozaru koplīgumu noslēgšanas iespējas

Kā sekmēt nozaru darba devēju un darba ņēmēju abpusēju sadarbību? Kā būtiski uzlabot darba apstākļus? Kādas ir nozares koplīguma priekšrocības un izaicinājumi? Par šiem un citiem jautājumiem sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – piektdien, 15. decembrī, aicina diskutēt ekspertus, uzņēmējus, politikas un valsts iestāžu pārstāvjus.

Konference "Nozaru koplīgums – kvalitātes zīme" no plkst. 9.00 līdz 13.00 norisināsies ALTUM konferenču zālē, Rīgā, Doma laukumā 4. Piedalīties aicināti publiskās pārvaldes, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru un mediju pārstāvji.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Vēlamies aktualizēt pozitīvo pieredzi, ko var sniegt koplīgums nozares līmenī, lai veicinātu ekonomisko attīstību. Nozaru ģenerālvienošanās ir izplatīta ES un īpaši Skandināvijas valstīs, kur sociālais dialogs nozaru līmenī ir ļoti attīstīts. Sekojot citu valstu piemēriem, vēlamies palīdzēt sakārtot uzņēmējdarbības vidi Latvijā nozaru līmenī, sekmējot nozaru darba devēju un darba ņēmēju abpusēju sadarbību."

Uz priekšrocībām norāda arī LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: "Nozares ģenerālvienošanās ir visām pusēm izdevīgs instruments. Tas būtiski paaugstinās minimālo darba samaksu nozarē un sociālās garantijas darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās būtiski samazinās ēnu ekonomiku un rezultātā padarīs godīgāku konkurētspēju starp darba devējiem un uzlabos nozaru prestižu. Visbeidzot valstij un pašvaldībām nozares ģenerālvienošanās nozīmē ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un nepieciešamās iemaksas budžetā."

Latvijā nozaru koplīgumi atsevišķās nozarēs ir bijuši un pašlaik pastāv – tos noslēguši, piemēram, dzelzceļa un būvmateriālu ražošanas nozaru darba devēji un arodbiedrības.

Lūgums pieteikties dalībai konferencē līdz 14. decembra plkst. 19.00, atsūtot savu vārdu, uzvārdu un pārstāvēto iestādi vai mediju uz e-pastu: prese@lddk.lv



LDDK un LBAS konference
“NOZARU KOPLĪGUMS – KVALITĀTES ZĪME”

15.12.2017. ALTUM konferenču zāle, Doma laukums 4, Rīga 9:00-13:00

9:00 – 10:00 Reģistrācija, rīta kafija

10:00 – 10:15 Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzruna

10:15 – 10:30 LDDK ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones uzruna

10:30 – 10:45 LBAS priekšsēdētāja Egila Baldzēna uzruna

10:45 – 11:00 Nozaru koplīgumu nozīme sociālajā dialogā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča

11:00 – 11:15 Nodokļu atlaides nozaru koplīgumiem Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola

11:15 – 11:30 Nozaru koplīgums kā sociālā dialoga tiesiskais instruments Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece

11:30 – 11:45 Nozaru koplīguma loma ekonomikas izaugsmē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis

11:45 – 12:10 Dzelzceļa nozares koplīguma līdzšinējie ieguvumi

  • Satiksmes ministrs Uldis Augulis
  • Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācijas valdes priekšsēdētājs Andris Zorgevics
  • AS “Latvijas Dzelzceļš” valdes loceklis, viceprezidents Aivars Strakšs
  • Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins

12:10 – 12:20 Izaicinājumi ceļā uz nozares koplīguma noslēgšanu Latvijas Būvniecības partnerības vadītājas Baibas Fromanes uzruna

12:20 – 12:30 Latvijas Celtnieku arodbiedrības pārstāvja Mārtiņa Dunska uzruna

12:30 – 12:40 – noslēgums – L.Meņģelsone, E.Baldzēns

12:40 – 13:00 – noslēguma kafijas pauze

Moderators – Uģis Joksts


LBAS un LDDK aicina uz konferenci par nozares koplīguma ieviešanas iespējām

Kā sekmēt nozaru darba devēju un darba ņēmēju abpusēju sadarbību? Kā būtiski uzlabot darba apstākļus? Kādas ir nozares koplīguma priekšrocības un izaicinājumi? Par šiem un citiem jautājumiem sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) - piektdien, 15. decembrī, aicina diskutēt ekspertus, uzņēmējus, politikas un valsts iestāžu pārstāvjus.

Konference "Nozares koplīgumi – kvalitātes zīme" no plkst. 9.00 līdz 13.00 norisināsies ALTUM konferenču zālē, Rīgā, Doma laukumā 4. Piedalīties aicināti publiskās pārvaldes, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru un mediju pārstāvji.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Vēlamies aktualizēt nozaru koplīgumu jautājumu, lai veicinātu nozaru ekonomisko attīstību. Nozaru ģenerālvienošanās pirmsākumi meklējumi rietumvalstu praksē, kur pašlaik sociālais dialogs ļoti attīstīts. Sekojot pasaules pozitīvajam piemēram, ar izstrādātajām vadlīnijām vēlamies palīdzēt sakārtot uzņēmējdarbības vidi Latvijā nozaru līmenī, sekmējot nozaru darba devēju un darba ņēmēju abpusēju sadarbību."

Uz priekšrocībām, ko sniedz noslēgts nozares koplīgums jeb ģenerālvienošanās, norāda LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: "Nozares ģenerālvienošanās ir visām pusēm izdevīgs instruments. Tas būtiski paaugstinās minimālo darba samaksu nozarē un sociālās garantijas darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās būtiski samazinās ēnu ekonomiku un rezultātā padarīs godīgāku konkurētspēju starp darba devējiem un uzlabos nozaru prestižu. Visbeidzot valstij un pašvaldībām nozares ģenerālvienošanās nozīmē ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un nepieciešamās iemaksas budžetā."

Latvijā nozaru koplīgumi atsevišķās nozarēs ir bijuši un pašlaik pastāv - tos noslēguši, piemēram, dzelzceļa, vieglo taksometru un būvmateriālu ražošanas nozaru darba devēji un arodbiedrības.

LBAS un LDDK kopīgi rīkotā konference "Nozares koplīgumi – kvalitātes zīme" notiek Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr.3.4.2.2/16/I/002 ietvaros. 


Sociālais dialogs uzņēmumā “Lauma fabrics”

7. septembrī Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības (turpmāk – LIA) vadība apmeklēja uzņēmumu “Lauma fabrics”, kurā uz sarunām par uzņēmuma darbinieku iespējamo algu paaugstināšanu vienkopus sanāca uzņēmuma “Lauma fabrics” arodbiedrības pārstāvji un iecirkņu vadītāji, arodorganizācijas priekšsēdētāja Kristīne Martinsone, ģenerāldirektors Edijs Egliņš un LIA arodbiedrības priekšsēdētāja Rita Pfeifere.

Uzņēmuma ģenerāldirektors informēja par uzņēmuma panākumiem un grūtībām, ar kurām tam pastāvīgi jāsaskaras. Apgrozījums ir pieaudzis par 6%, neskatoties uz to, ka lielākais klients ir samazinājis apgrozījumu par 10%. Samazinās izstrādājumu partijas, klienti kļūst arvien prasīgāki gan kvalitātes, gan izstrādājumu dizaina ziņā. “Jākļūst efektīgākiem, gudrākiem, ātrākiem” – tā E.Egliņš. Uzņēmums ekonomē un 20% robežās samazina izmaksas par elektrību, gāzi un notekūdeņiem. Aktīvi tiek strādāts pie novecojušu iekārtu nomaiņas un uzlabošanas, kas savukārt prasa ievērojamus finanšu resursus.

Neskatoties uz to, ka uzņēmums konkurē ar ārzemju, pamatā Ķīnas, uzņēmumiem, “Lauma fabrics” uzņēmumam ir nākotne, ja investē un strādā gudrāk. Ir svarīgi redzēt kopainu uzņēmumā, ne tikai viena iecirkņa ietvaros.

Atbildot uz strādājošo jautājumiem par algu paaugstināšanu, ir aprēķināts, ka šī gada 7 mēnešos algas ir cēlušās 376 darbiniekiem par 3%. Ir panākta vienošanās ar arodbiedrību, ka no 1.oktobra gandrīz visos cehos alga pieaugs 5-7% robežās par kvalitatīvu darbu. Ir lielas rezerves algu pieaugumam, jo ir augsts 2. šķiras produkcijas apjoms, bet klienti sliktu kvalitāti atsakās ņemt pat ar atlaidi.

Arodbiedrība pieprasa proporcionālu algu pieaugumu visiem strādājošajiem, saistot to ar minimālās algas pieaugumu valstī, kas plānots no 11 līdz 13%. LIA priekšsēdētāja Rita Pfeifere uzsvēra, ka minimālā alga valstī netiek celta ar mērķi “saspiest” atalgojuma skalu, kas tuvotos minimālajai algai visiem strādājošajiem, bet gan, lai proporcionāli ceļot atalgojumu arī pārējiem, tiktu panākta vidējā algu līmeņa celšanās un iedzīvotāju labklājības augšana. R.Pfeifere izskaidroja jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes, ar kādu mērķi viens vai otrs nodoklis tika palielināts vai samazināts, un kā būtu jāpaaugstinās mazākajām algām šo nodokļu izmaiņu rezultātā. Tika skaidroti jautājumi par nodokļu atvieglojumiem nākamgad, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu izmaiņām un nodokļu atmaksu. Tika salīdzinātas LBAS izvirzītās kopīgās prasības un panāktais rezultāts.

Galu galā saruna, kas sākās ar zināmu sasprindzinājumu, parādīja, ka, izrādot savstarpēju cieņu, izpratni un vēlmi risināt jautājumus kopējās lietas labā, ir pareizais solis gan uzņēmuma attīstībai, gan kopīgai izpratnei par darbinieku problēmām.


10.-11.oktobrī, LBAS mājā Bruņinieku ielā norisinājās apmācības Projekta sadarbības partneru – piecu nozaru koordinatoru un pieaicināto pārstāvju apmācības “ZINĀŠANAS UN PRASMES ĢENERĀLVIENOŠANOS NOSLĒGŠANAS PROCESĀ”

Apmācību mērķis bija pilnveidot koordinatoru izpratni un zināšanas par sociālā dialoga un koplīgumu slēgšanas būtību, principiem un praktiskajiem aspektiem. Divu dienu semināra laikā dalībnieki uzlaboja savas zināšanas par sociālā dialoga ideju un arodbiedrību lomu sociālā dialoga veicināšanā, uzzināja par starptautiskajiem un Eiropas līmeņa tiesiskajiem instrumentiem, kuri garantē sociālajiem partneriem koplīgumu slēgšanas brīvības īstenošanu. Tāpat dalībnieki uzzināja par nozaru koplīgumu slēgšanas mērķiem un koplīgumu saturu Latvijas kontekstā. Tika iegūtas zināšanas par koplīgumu pārrunu ekonomisko pamatojumu, kā arī par praktiskajiem soļiem koplīgumu slēgšanas procesā. Visbeidzot koordinatoriem bija iespēja uzlabot pārrunu veikšanas un komunikāciju prasmes.

Lūk, ieskats apmācību programmā.

Plānots, ka projekta perioda vidusposmā tiks organizēts šādu apmācību otrs cikls - kā pirmo apmācību turpinājums. Tās laikā tiks apskatīti pirmā projekta posmā konstatētie izaicinājumi un grūtības koplīgumu slēgšanas procesā. Tās saturs tiks veidots atbilstoši projekta pirmā posma atziņām un secinājumiem.


Nozares tirgus izpēte:

“Ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares”

Projekta raksturojums

Pamatojoties uz Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2016. gada 6. septembra noteikumiem Nr.600 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.4.2.specifiskā atbalsta mērķa “Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide un sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās” 3.4.2.2. pasākuma “Sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības atbalsta jomā”, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” (Līgums Nr.3.4.2.2/16/I/002).

Projekta mērķis ir nodrošināt divpusējā nozaru sociālā dialoga attīstību labāka tiesiska regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanas veicināšanai prioritāri piecās nozarēs – kokrūpniecībā, ķīmiskajā rūpniecībā un tās saskarnozarēs, būvniecībā, transportā un loģistikā, telekomunikācijās un sakaros.

Paralēli Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības projektam, tiek veikts spoguļa-projekts ko nodrošina Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Spoguļa-projekta uzdevums ir, veicot abpusēju sadarbību, gan LBAS, gan LDDK piesaistīt sadarbības partnerus minētajās nozarēs un veicināt divpusējā sociālā dialoga veidošanos starp LBAS nozaru arodbiedrībām un LDDK nozaru asociācijām.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar 5 arodbiedrību partnerorganizācijām iepriekš minētajās nozarēs:

  • Latvijas Celtnieku arodbiedrība (Būvniecība);
  • Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība (Ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares);
  • Latvijas Meža nozaru arodbiedrība (Kokrūpniecība);
  • Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība "LAKRS" (Sauszemes kravas pārvadājumi);
  • Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība (Telekomunikācijas un sakari).

Paredzēts, ka projekta laikā tiks noslēgtas piecas ģenerālvienošanās minētajās prioritārajās nozarēs, kas vienlaikus ir arī projekta rezultāta rādītājs.

Projekta rezultāta rādītāja sasniegšanai, tiek plānotas sekojošas atbalstāmās darbības:

  1. LBAS un sadarbības partneru ekspertu – koordinatoru deleģēšana vai piesaiste;
  2. LBAS organizētas apmācības, konferences, diskusijas, darba grupas, pieredzes apmaiņas vizītes;
  3. Sadarbības partneru organizēti semināri, informatīvie pasākumi, darba grupas;
  4. LBAS un sadarbības partneru dalība apmācībās, semināros, konferencēs, diskusijās, darba grupās, pieredzes apmaiņas vizītēs, informatīvos pasākumos, kā arī nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pasākumos;
  5. Nozaru tirgus izpētes un politikas ietekmes izvērtējumi;
  6. Informatīvo un metodisko materiālu izstrāde;
  7. LBAS iekšējās darbības sistēmas pilnveidošana;
  8. Informācijas un publicitātes nodrošināšana;
  9. Projekta administrēšana.

Nozares tirgus izpēte

Projekta īstenošanas laikā tiek veikta aktivitāte - nozares tirgus izpēte, kuras ietvaros tiek veikta projekta prioritāro nozaru esošā tirgus situācijas izpēte, analizēta starptautiskā tirdzniecība, konkurētspējas un nodarbinātības aspekti. Izstrādātā dokumenta mērķis ir identificēt problēmjautājumus, analizēt darba tirgus situāciju nozarē un tajā operējošos uzņēmumos, izvērtēt sociālā dialoga, ģenerālvienošanos ietekmi, kā nacionālā tā starptautiskā griezumā. Izpētes jautājumu loks nozaru līmenī aptvers nozarē konkrētās profesiju grupās nodarbinātajiem noteikto minimālās algas līmeni un nodarbinātības kvalitāti, solidāro atbildību, darba apstākļu un nodarbinātības noteikumus (darba dienas ilgumu, papildizglītību, papildu brīvdienas u.c.) darba drošības nosacījumus, kvalitatīvas darba vietas aspektus, konkurētspējas, izglītības un prasmju jautājumus.

Nozaru tirgus izpētes veikšanas atbildība ir sadalīta starp LBAS un LDDK, lai izvairītos no darbību pārklāšanās spoguļa-projektu ietvaros. Nozares tirgus izpēti būvniecības, un telekomunikāciju un sakaru nozarēs nodrošina LDDK, savukārt – kokrūpniecības, sauszemes kravas pārvadājumu un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares tirgus izpētes nodrošina LBAS.

Ekspertu ziņojumi tiks izmantoti kā LBAS, tā LDDK darbā un publiskoti LBAS projekta un nozaru mājaslapā.

Izpētes pamatā izmantotas vairākas datu ieguves metodes. Pirmkārt, veikta dokumentu un statistikas analīze, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Eurostat, OECD un citu iestāžu un organizāciju uzkrātos statistikas datus, analizējot iepriekš veiktos pētījumus un informatīvos ziņojumus par makroekonomiskajām prognozēm, darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēm, saimnieciskās darbības vides izmaiņu rādītājus un prognozes.

Ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares

Laika posmā no 01.10.2010. līdz 30.11.2015. Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu īstenoja Eiropas Sociālā fonda projektu "Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana", kura ietvaros izstrādātas un iezīmētas ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru (turpmāk – ķīmijas nozare) aptvertie saimnieciskās darbības veidi, kas izteikti NACE saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā.

Ķīmijas nozares robežas saimnieciskās darbības veikšanas sektoros pēc NACE klasifikācijas atspoguļotas tabulā Nr.1.

Tabula Nr.1 Ķīmijas nozare pēc vispārējās ekonomiskās darbības klasifikatora NACE 2.red

Ir redzams, ka tabulā uzskaitītie saimnieciskās darbības veidi, kas veido pētāmo nozari, ir daudzveidīgi, secīgi, pētījuma ietvaros jārēķinās ar atsevišķu sektoru atsijāšanu vai izdalīšanu, izstrādājot rekomendācijas, kā tās noteiktas projekta ietvarā.


Ķīmijas nozares tendences

Saimnieciskās darbības un darba tirgus izmērs, un ietekme uz tautsaimniecību

Ķīmijas nozarē 2016. gadā darbojās 771 uzņēmums, kas sastāda vien 7% apstrādes rūpniecības nozares kopumā, un tikai 0,4% no Latvijas kopējā uzņēmumu skaita. Tajā pašā laikā nozares uzņēmumos strādā 16077 nodarbināto, kas sastāda 1,7% no kopējā nodarbināto skaita darba tirgū, atšķirība starp uzņēmumu skaita un nodarbināto skaita īpatsvariem Latvijas tirgū, norāda uz to, ka nozare nav pārsātināta ar maziem uzņēmumiem, tā vietā nozarē operē vidējie un lielie uzņēmumi, kuros sociālais dialogs spēlē svarīgāku lomu.

Kā redzams 1. attēlā, laika posmā no 2011. gada līdz 2016. gadam Ķīmijas nozarē novērojams būtisks nodarbināto skaita pieaugums par 13,3%, kamēr izaugsmes dinamika gada griezumā ir samazinājusies no 5,8% 2012. gadā uz 1,1% 2016. gadā. Izaugsmes palēnināšanās skaidrojama ar Latvijas ekonomikas atkopšanos no ekonomiskās recesijas un ekonomiskās situācijas stabilizāciju.

Neskatoties uz nodarbinātības pieaugumu nozarē, kā atspoguļots attēlā, rādītāji liecina, ka uzņēmumu skaits nozarē, laika posmā no 2015. gada līdz 2016. gadam samazinājies par 12, uzņēmumu skaitam nozarē noslīdot zem 2014. gada līmeņa.

Attēls Nr.1 Ķīmijas nozares uzņēmumu skaita un nodarbināto skaita izmaiņas

Attēlā Nr.2 redzams darbinieku nostrādāto stundu skaita pieaugums, kas 2015. gadā bijis izteikti neproporcionāls darbinieku skaita izmaiņām. Nostrādāto pilnas slodzes (8 st.) darba dienu skaits uz vienu nodarbināto nozarē pieaudzis par 10,4%, sasniedzot 218,9 pilnas darba dienas. Šāda dinamikas disproporcija liecina par darba slodžu pārdali, salīdzinājumā ar rūpniecību kopumā (NACE B-E), sasniedzot vidējo rādītāju 218,6 darba dienas.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistikas dati, straujākais nostrādāto stundu skaita pieaugums 2015. gadā ķīmijas nozarē ir novērojama naftas pārstrādes produktu ražošanā – 63,9%, kas pamatojams ar būtisku darbaspēka pieaugumu, tajā pašā laikā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā – 16,2% pieaugums, stikla šķiedras ražošanā – 15,8% pieaugums un gumijas, un plastmasas izstrādājumu ražošanā - 12,9% pieaugums, kas novērojams bez būtiska darbaspēka pieauguma, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas sektorā novērojams pat darbaspēka samazinājums.

Attēls nr.2 Nostrādāto stundu un nodarbināto skaita izmaiņu dinamika

Pievienotā vērtība veido nepilnu 1% no IKP, turklāt datu konfidencialitātes nosacījumu dēļ pievienotās vērtības aprēķinā nav pieejami dati tādās nozarēs kā - Ziepju, mazgāšanas, tīrīšanas un spodrināšanas līdzekļu ražošana, Līmju ražošana, Sintētisko šķiedru ražošana, Sintētisko šķiedru ražošana, Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana un Stikla šķiedras ražošana, tādējādi patiesais rādītājs iespējams būtiski augstāks.


Ārējā tirdzniecība

Eksports

Latvijas ķīmijas nozares vadošie eksporta produkti ir farmaceitiskie izstrādājumi, kas veido 37% no nozares kopējā eksporta apjoma, tam seko plastmasas izstrādājumi (17%) un stikla šķiedra (8%).

Tabula Nr.2

Kā liecina CSP dati 4. tabulā, lielākās ķīmiskās produkcijas eksporta valstis Latvijā 2017. gada 1.-3. ceturksnī ir bijušas Lietuva un Krievija. Turklāt novērojams izteikts pieaugums ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksportā, salīdzinājumā ar to pašu periodu 2016. gadā.

Tabula Nr.3

Ķīmijas nozarē kopš 2010. gada ikgadējā griezumā novērojams stabils eksporta pieaugums, 2016. gadā sasniedzot gandrīz 805 milj. (Tabula Nr.3), kas ir par 38,4% vairāk nekā 2010. gadā. Kā redzams attēlā, tas 2016. gadā sastādīja 7,8% no kopējā eksporta apjoma Latvijā. Ķīmijas nozares eksporta pieaugums absolūtos skaitļos arī pēc īpatsvara tautsaimniecībā ir stabilas un perspektīvas izaugsmes indikators un liecina par saimnieciskās darbības izaugsmes perspektīvām, kā arī norāda uz potenciālo darba tirgus pieaugumu nozarē.

Attēls Nr. 3 Ķīmisko vielu un produktu ražošanas eksporta apjoms un tā īpatsvars kopējā Latvijas eksportā

Imports

Latvijas ķīmijas nozarē farmaceitisko izstrādājumu sektors sastāda 2,6% no nozares kopējā importa apjoma, savukārt ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas sektors – 2,2%. Kā liecina CSP dati (tabula nr.5), lielākais ķīmiskās nozares produkcijas importētājs ir vairumtirdzniecības sektors – 85% no kopējā ķīmiskās ražošanas nozares importa.

Tabula Nr.4

Lielākās ķīmiskās produkcijas importētājvalstis Latvijā 2017. gada 1.-3. ceturksnī ir Lietuva, Polija un Krievija. Turklāt novērojams izteikts pieaugums ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importā salīdzinājumā ar to pašu periodu 2016. gadā.

Tabula Nr.5

Ķīmijas nozares pašnovērtējums

Iesākot projektu, LBAS un sadarbības partneru koordinatori aizvadīja apmācību kursu par sociālo dialogu, kursa ietvarā katras nozares koordinatori un nozares pārstāvji kopā ar LBAS koordinatoriem izstrādāja nozares SVID analīzi, identificējot tās stiprās un vājās puses. Tabulā Nr.2 redzama SVID analīze, kurā uzskaitītas ķīmijas nozares Stiprās, Vājās puses, kā arī Iespējas un Draudi.

Tabula Nr.6 Ķīmijas nozares SVID analīze

Balstoties uz SVID analīzi izdarāmi vairāki secinājumi, - ķīmijas nozare, pateicoties paaugstinātajiem riska apstākļiem darba vietā, tiek ļoti intensīvi regulēta gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Atbildība un kontrole, kādai tiek pakļauti saimnieciskās darbības veicēji ķīmijas nozarē, jau šobrīd ierobežo iespējas darboties ēnu ekonomikā, nodrošināt nepietiekamus, vai nedrošus darba apstākļus darbiniekiem.

Nozares intelektuālā kapacitāte un augstās kvalifikācijas prasības darbaspēkam, samazina iespēju nozarē saskarties ar mazkvalificētam darbaspēkam raksturīgiem riskiem, piemēram, nedeklarēts darbaspēks, nedeklarēta darba samaksa, sociālo garantiju trūkums un maznodrošinātība, horizontālās un vertikālās darbaspēka migrācijas iespējas, nozares darbiniekiem arī izteiktāka iespēja darba un ģimenes dzīves apvienošanai.

Ziņojuma pilnā versija, kas ietvers padziļinātu iesaistīto pušu, nozares darbības pievienotās vērtības un produktivitātes izvērtējumu, darba tirgus un darbaspēka harmonizāciju ar pieejamo darbavietu prasībām, ēnu ekonomikas, saimnieciskās darbības strukturēšanas un apakšuzņēmumu, kā arī publisko iepirkumu ietekmes analīzi ķīmiskajā rūpniecībā un tās saskarnozarēs, tiks publicēts LBAS mājaslapā š.g. janvāra mēneša beigās.